Jorka

Jorka
Jorka;
	pilsēta
York
; Karogs	; Ģerbonis
	Jorka Jorka Jorka
	Koordinātas: 53°57′30″N 1°4′49″W / 53.95833°N 1.08028°WKoordinātas: 53°57′30″N 1°4′49″W / 53.95833°N 1.08028°W
Valsts	Apvienotā Karaliste
Valsts daļa	Anglija
Reģions	Jorkšīra un Hambera
Grāfiste	Ziemeļjorkšīra
Unitārā pašvaldība	Jorka
Platība
• pilsēta	28,37 km2
Augstums	25 m
Iedzīvotāji (2021. gadā)
• pilsēta	117 724
• blīvums	4 149,6/km²
• urbānā teritorija	141 685
Laika josla	GMT (UTC+0)
• Vasaras laiks (DST)	BST (UTC+1)
Pasta indeksi	YO1, YO10, YO19, YO23, YO24, YO26, YO30, YO31, YO32
Tālruņu kods	01904
Mājaslapa	www.york.gov.uk
	Jorka Vikikrātuvē

Jorka (angļu: York, izrunā: /jɔːk/) ir katedrāles lielpilsēta Anglijā, Ziemeļjorkšīras ceremoniālās grāfistes Jorkas unitārās pašvaldības administratīvais centrs un lielākā apdzīvotā vieta. Atrodas grāfistes dienvidaustrumos Ūzas upes krastos 52 km no grāfistes centra Nortelertonas un 340 km no valsts galvaspilsētas Londonas. Vēsturiskās Jorkšīras grāfistes galvenā pilsēta.

Pilsētu 71. gadā dibināja romieši ar nosaukumu Eboraka (Eboracum). Jorka ir bijusi Deiras karalistes un Nortambrijas galvaspilsēta. Viduslaikos Jorka kļuva par nozīmīgu vilnas tirdzniecības centru un Anglijas Baznīcas garīdzniecības ziemeļu provinces centru, šo lomu tā ir saglabājusi arī mūsdienās. 19. gadsimtā Jorka kļuva par dzelzceļa tīkla mezglu un ražošanas centru. Pilsētā atrodas Jorkas Universitāte.

Vēsture

Vietā, kur mūsdienās atrodas Jorka, ķelti sākotnēji dibināja apmetni Eborakon, kas burtiski nozīmē "īvju koku vieta". 71. gadā romieši dibināja pilsētu ar nosaukumu Eboraka (latīņu: Eboracum). 197. gadā, kad Romiešu Britānija tika sadalīta divās provincēs, Jorka kļuva par provinces Britannia Inferior administratīvo centru. Jorkā tika uzcelta pils, bet Romas imperators Septimijs Severs šeit pavadīja savas dzīves pēdējos gadus — no 209. līdz 211. gadam. Līdz mūsdienām ir saglabājies romiešu celtais pilsētas mūris.

Ap 410. gadu romieši zaudēja Jorku un šeit sāka saimniekot anglosakši, kuri pārsauca pilsētu par Eoferviku (Eoferwic).^[1] 7. gadsimta sākumā Nortambrijas karalis Edvīns uzcēla baznīcu, kas bija pamatā vēlāk uzceltajai Jorkas katedrālei.

9. gadsimta vidū Jorku iekaroja dāņu vikingi Ivara Ragnarsona vadībā. Viņi mainīja pilsētas nosaukumu uz Jorvīku (Jorvik). 11. gadsimtā pilsēta nonāca normaņu kontrolē.

Kad Viljams I Iekarotājs 1066. gadā kļuva par Anglijas karali, Jorka kļuva par nozīmīgāko militāro atbalsta punktu Anglijas ziemeļos. Viņš Jorkā uzcēla divas pilis, pa vienai katrā Ūzas upes krastā. No tām līdz mūsdienām ir saglabājies tikai Ziemeļu Kliforda tornis. Pret normaņiem bija vairākas sacelšanās, kas tika apspiestas īpaši nežēlīgi; Jorkšīrā iedzīvotāju skaits samazinājās no 8 tūkstošiem līdz 2 tūkstošiem. Normaņu laikā Jorka kļuva arī saimnieciski īpaši nozīmīga. No 1220. līdz 1482. gadam Jorkas katedrāle tika pārbūvēta gotiskā stilā, un pēc reliģiskās nozīmes Jorkas arhibīskaps kļuva otrs svarīgākais pēc Kenterberijas arhibīskapa.

Rožu kara laikā, 15. gadsimta otrajā pusē, Jorka bija Lankasteru dinastijas varas centrs. Pēc kara valdošais karalis Eduards IV no Jorku dinastijas nepiedeva pilsētai par tās atbalsta sniegšanu Lankasteriem. Viņš ar nāvi sodīja vairākas Jorkas svarīgākās personas. Arī pilsētas saimnieciskā dzīve pēc šī kara strauji kritās.

1644. gada aprīlī, kad norisinājās Anglijas pilsoņu karš, Jorka nonāca parlamentāro bruņoto spēku aplenkumā. Aplenkumu vadīja sers Tomass Fērfekss. Jorkā bija apmeties tā brīža karaļa Čārlza I brālēns un princis Rūperts Stjuarts. Galu galā Jorka padevās parlamentārajai armijai, kā rezultātā tā iznīcināja daudzas Jorkas celtnes un ēkas. Tomass Fērfekss pārliecināja, ka Jorkas katedrāli nevajag iznīcināt un tā tika saglabāta.

19. gadsimtā, karalienes Viktorijas valdīšanas laikā, Jorka kļuva par nozīmīgu dzelzceļa mezglu Anglijas ziemeļos. Šajā laikā Jorka pārvērtās par rūpniecības pilsētu.

Jorkas katedrāle

Jorkas katedrāle ir otra lielākā gotiskā stila katedrāle Ziemeļeiropā. 7. gadsimta sākumā Nortambrijas karalis Edvīns uzcēla baznīcu, kas bija pamats katedrālei. No 1220. līdz 1482. gadam Jorkas katedrāle tika uzbūvēta gotiskā stilā, un pēc reliģiskās nozīmes Jorkas arhibīskaps kļuva otrs svarīgākais pēc Kenterberijas arhibīskapa. 1644. gadā pēc Jorkas ieņemšanas katedrāli parlamentārā armija vēlējās nopostīt, bet viņu vadītājs sers Tomass Fērfekss pārliecināja, ka to vajag saglabāt.

Sports

Anglijas futbolā Jorku pārstāv klubs York City F.C.

Atsauces

↑ «A Brief History of York» (angļu). nouse.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 5. jūnijā.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Jorka.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Ebreju enciklopēdijas raksts (angliski)
Oficiālā tīmekļa vietne

[1] «A Brief History of York» (angļu). nouse.co.uk. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2023. gada 5. jūnijā. Skatīts: 2023. gada 5. jūnijā.

[1]