Altajieši
 | |
| Visi iedzīvotāji | |
|---|---|
| 70,8 tūkstoši[1][2] | |
| Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem | |
 Kazahstāna 500[4] | |
| Valodas | |
| altajiešu valoda | |
| Reliģijas | |
| šamanisms, burhanisms un pareizticība | |
| Radnieciskas etniskas grupas | |
| pārējās tjurku tautas: turki, turkmēņi, azerbaidžāņi, uzbeki, kazahi, kirgīzi, tatāri, jakuti, čuvaši, baškīri, karakalpaki, tuvieši, hakasi, karačajieši, nogajieši, kumiki, gagauzi un uiguri. | |
Altajieši (altajiešu: алтай-кижи), līdz 1948. gadam oficiāli saukti par oirotiem, ir viena no tjurku tautām un Altaja Republikas pamatiedzīvotāji. Ievērojamas altajiešu minoritātes dzīvo Altaja novadā, kā arī Kemerovas un Novosibirskas apgabalos Krievijas Federācijā.
Kopējais iedzīvotāju skaits ir aptuveni 75-80 tūkstoši. Viņi runā dienvidaltajiešu (literārā un oficiālā) un ziemeļaltaiešu valodās. Literārā valoda izveidojās uz dienvidaltajiešu valodas bāzes.
Pastāv divas etnogrāfiski atšķirīgas altajiešu etniskās grupas (dienvidaltajieši iedzīvotāji un ziemeļaltajieši), starp kurām vēsturiski bija krasas atšķirības valodā, kultūrā un sadzīvē, kā arī antropoloģijā. Šīs atšķirības pakāpeniski izlīdzinājās tikai 20. gadsimta vidū.
Līdz 70 % altajiešu joprojām piekopj "Altaja ticību" (алтай јаҥ) — burhanismu un citas tautas garīgās tradīcijas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Алтайцы (1)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 7. decembrī. Skatīts: 2009. gada 24. oktobrī.
- ↑ Алтайцы // Тува: словарь культуры / сост. С. В. Маркус. — М.: Академический проект, 2006. С. 37. — ISBN 5-8291-0757-0
- ↑ Krievijas tautas skaitīšanas dati
- ↑ Altajieši (Алтайцы (2) Arhivēts 2010. gada 9. janvārī, Wayback Machine vietnē.)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altajieši.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
 | Šis ar etniskajām grupām un tautām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|