Altaja Republika

Altaja Republika
	Altaja Republika
	Республика Алтай; Алтай Республика
	— republika —
; Karogs	; Ģerbonis
	Novietojums Krievijā
Centrs	Gornoaltajska
Administratīvais iedalījums	1 pilsēta, 10 rajoni
	Platība
- Kopējā	92 903 km²
	Iedzīvotāji (2014)
- Kopā	211 645
- Blīvums	2,3/km²
- Etniskais sastāvs	krievi (56,6 %), altajieši (33,9 %), kazahi (6,2 %)
	Mājaslapa: www.altai-republic.com
	Altaja Republika Vikikrātuvē

Altaja Republika (krievu: Республика Алтай, altajiešu: Алтай Республика) ir Krievijas Federācijas subjekts Sibīrijas federālajā apgabalā. Robežojas ar Altaja novadu rietumos un ziemeļrietumos, Kemerovas apgabalu ziemeļos, Hakasijas Republiku ziemeļaustrumos, Tivas Republiku austrumos, kā arī Mongoliju dienvidaustrumos, Ķīnu dienvidos un Kazahstānu dienvidrietumos.

Ģeogrāfija

Republika izvietojusies Altaja kalnos, raksturīgas augstas kalnu grēdas, kuras sadala šauras un dziļas upju ielejas. Augstākā virsotne ir Beluha (4506 m vjl), kas ir arī augstākā virsotne Sibīrijā. Klimats kontinentāls, ar īsām, karstām vasarām un garām, ekstremāli aukstām ziemām.

Hidrogrāfiskais tīkls ietver vairāk nekā 20 000 ūdensteču ar kopējo garumu vairāk nekā 60 000 km un aptuveni 7000 ezeru ar kopējo platību vairāk nekā 600 km². Lielākās upes ir Katuņa un Bija, kas satekot veido Obas upi. Lielākais ezers — Teļecas ezers (Altinkels) — 230,8 km², dziļums — 325 m.^[1]

Pilsētas

Karte

Gornoaltajska

Altaja Republikas pilsētu izvietojums; treknrakstā — republikas centrs

Iedzīvotāji

Tauta	1926	1939	1959	1970	1979	2002	2010
krievi	51 812 (52,0 %)	114 209 (70,4 %)	109 661 (69,8 %)	110 442 (65,6 %)	108 785 (63,2 %)	116 510 (57,4 %)	114 802 (56,6 %)
altajieši	35 601 (35,7 %)	39 285 (24,2 %)	38 019 (24,2 %)	46 750 (27,8 %)	50 203 (29,2 %)	62 192 (30,6 %)	68 814 (33,9 %)
kazahi	…	4 280 (2,6 %)	4 745 (3,0 %)	7 170 (4,3 %)	8 677 (5,0 %)	12 108 (6,0 %)	12 524 (6,2 %)
telengiti	3 414 (3,4 %)	…	…	…	…	2 368 (1,2 %)	3 648 (kā altajieši)
kumandini	1 384 (1,4 %)	…	…	…	…	931 (0,5 %)	1 062 (0,5 %)
ukraiņi	…	1 682 (1,0 %)	1 462 (0,9 %)	1 309 (0,8 %)	1 305 (0,8 %)	1 437 (0,7 %)	1 010 (0,5 %)
vācieši	…	…	1 113 (0,7 %)	637 (0,4 %)	720 (0,4 %)	903 (0,4 %)	700 (0,3 %)

Atsauces

↑ «Рудой А. Н., Кирьянова М. Р. Научное и рекреационное значение великих геологических памятников Алтая: к созданию Алтайского ледникового парка // Известия Русского географического общества, 2004. — Вып. 5. — С. 61-69.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. maijā. Skatīts: 2011. gada 22. septembrī.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Altaja Republika.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)

[1] «Рудой А. Н., Кирьянова М. Р. Научное и рекреационное значение великих геологических памятников Алтая: к созданию Алтайского ледникового парка // Известия Русского географического общества, 2004. — Вып. 5. — С. 61-69.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 22. maijā. Skatīts: 2011. gada 22. septembrī.

[1]