1903. gads
Izskats
Tūkstošgades: | |
Gadsimti: | |
Desmitgades: | |
Gadi: |
Latvija |
Gregora kalendārs | 1903 MCMIII |
Ab urbe condita | 2656 |
Armēņu kalendārs | 1352 ԹՎ ՌՅԾԲ |
Asīriešu kalendārs | 6653 |
Bahāju kalendārs | 59—60 |
Bengāliešu kalendārs | 1310 |
Berberu kalendārs | 2853 |
Budistu kalendārs | 2447 |
Birmiešu kalendārs | 1265 |
Bizantiešu kalendārs | 7411—7412 |
Ķīniešu kalendārs | 壬寅年 (Ūdens tīģeris) 4599 vai 4539 — līdz — 癸卯年 (Ūdens trusis) 4600 vai 4540 |
Koptu kalendārs | 1619—1620 |
Etiopu kalendārs | 1895—1896 |
Ebreju kalendārs | 5663—5664 |
Hindu kalendāri | |
- Vikram Samvat | 1959—1960 |
- Shaka Samvat | 1825—1826 |
- Kali Juga | 5004—5005 |
Holocēna kalendārs | 11903 |
Igbo kalendārs | 903—904 |
Irānas kalendārs | 1281—1282 |
Islāma kalendārs | 1320—1321 |
Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
Korejas kalendārs | 4236 |
1903. (MCMIII) bija parastais gads, kas sākās ceturtdienā.
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Noslēdzas dzelzceļa līnijas Stukmaņi—Valka izbūve.
Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. februāris — ASV. Tirgū parādās rotaļlieta plīša lācis (teddy bear).
- 23. februāris — Kuba iznomā ASV Guantanamo kara bāzi.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. marts — Osmaņu impērija. Tiek nodibināts Beşiktaş J.K. futbola klubs — pirmais impērijā.
- 14. marts — ASV. Senāts ratificē līgumu, kurā Kolumbija atļauj būvēt Panamas kanālu.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. jūnijs — Serbija. Tiek nogalināts Serbijas karalis Aleksandrs Obrenovičs.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūlijs — Francija. Sākas pirmais daudzdienu velobrauciens Tour de France.
- 7. jūlijs — Āfrika. Lielbritānija pievieno Fulu impēriju.
- 23. jūlijs — ASV. Ford Modelis A iegūst savu pirmo īpašnieku.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. augusts — Osmaņu impērija. Sākas Ilindenes sacelšanās.
- 4. augusts — Vatikāns. Par pāvestu kļūst Pijs X.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. septembris — Brazīlija. Tiek nodibināts Grêmio Foot-Ball Porto Alegrense futbola klubs.
- 24. septembris — Austrālija. Par premjeru kļūst Alfreds Dīkins.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 3. novembris — Ar ASV atbalstu Panama deklarē neatkarību no Kolumbijas.
- 17. novembris — Beļģija/Lielbritānija. 2.kongresā KSDSP sadalās boļševikos un menševikos.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 17. decembris — ASV, Ziemeļkarolīnas štatā, brāļi Raiti veica pasaulē pirmo lidojumu ar lidaparātu, kura blīvums bija lielāks par gaisa blīvumu.
- ASV. Tiek nodibināta Galvenā beisbola līga (Major League Baseball).
Jaunās filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Edvīna Portera mēmā īsfilma "Lielā vilciena aplaupīšana"
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. janvāris — Mārtiņš Zīverts, latviešu dramaturgs (miris 1990.)
- 6. februāris — Klaudio Arrau (Claudio Arrau, miris 1991) — čīliešu pianists
- 10. februāris — Matiass Šindelārs (Matthias Sindelar, miris 1939.) — austriešu futbolists
- 13. februāris — Žoržs Simenons (Georges Simenon, miris 1989) — beļģu rakstnieks
- 21. februāris — Anaīsa Nina (Anaïs Nin, mirusi 1977) — franču rakstniece
- 21. februāris — Raimons Keno (Raymond Queneau, miris 1976) — franču rakstnieks
- 22. februāris — Frenks Remzijs (Frank P. Ramsey, miris 1930) — britu matemātiķis
- 28. februāris — Vinsente Minelli (Vincente Minnelli, miris 1986) — ASV režisors
- 4. marts — Luiss Karero Blanko (Luis Carrero Blanco, miris 1973) — spāņu politiķis
- 18. marts — Galeaco Čiano (Galeazzo Ciano, miris 1944) — itāļu politiķis
- 12. aprīlis — Jans Tinbergens (Jan Tinbergen, miris 1994) — nīderlandiešu ekonomists
- 24. aprīlis — Hosē Antonio Primo de Rivjera (José Antonio Primo de Rivera, miris 1936) — spāņu politiķis
- 25. aprīlis — Andrejs Kolmogorovs (Андрей Николаевич Колмогоров, miris 1987) — krievu matemātiķis
- 3. maijs — Bings Krosbijs (Bing Crosby, miris 1977) — ASV mūziķis
- 8. maijs — Fernandels (Fernandel, miris 1971) — franču aktieris
- 29. maijs — Bobs Houps (Bob Hope, miris 2003) — ASV skatuves mākslinieks
- 6. jūnijs — Arams Hačaturjans (Արամ Խաչատրյան/Aram Xačatryan, miris 1978) — armēņu komponists
- 8. jūnijs — Margerita Jursenāra (Marguerite Yourcenar, miris 1987) — franču rakstniece
- 22. jūnijs — Džons Dilindžers (John Dillinger, miris 1934) — ASV noziedznieks
- 25. jūnijs — Džordžs Orvels (George Orwell, miris 1950) — angļu rakstnieks
- 2. jūlijs — Aleks Daglass-Hjūms (Alec Douglas-Home, miris 1995) — britu politiķis
- 2. jūlijs — Olafs V (Olav V, miris 1991) — Norvēģijas karalis
- 10. jūlijs — Džons Vindhems (John Wyndham, miris 1969) — britu rakstnieks
- 11. jūlijs — Rūdolfs Ābels (Рудольф Абель, miris 1971) — padomju spiegs
- 17. jūlijs — Lilita Bērziņa , latviešu aktrise (mirusi 1983.)
- 3. augusts — Habibs Burgiba (حبيب بورقيبة/Habib Bourguiba, miris 2000) — tunisiešu politiķis
- 7. augusts — Luiss Līkijs (Louis Leakey, miris 1972) — britu arheologs
- 11. septembris — Teodors Adorno (Theodor W. Adorno, miris 1969) — vācu filozofs
- 13. septembris — Klodeta Kolbēra (Claudette Colbert, mirusi 1996) — franču aktrise
- 25. septembris — Marks Rotko (Mark Rothko, miris 1970) — ASV mākslinieks
- 1. oktobris — Vladimirs Horovics (Vladimir Horowitz, miris 1989) — ASV pianists
- 4. oktobris — Ernsts Kaltenbrunners (Ernst Kaltenbrunner, miris 1946) — vācu drošības dienesta vadītājs
- 6. oktobris — Ernests Voltons (Ernest Walton, miris 1995.) — fiziķis
- 7. oktobris — Konrāds Lorencs (Konrad Lorenz, miris 1989.) — etologs
- 28. oktobris — Ivlins Vo (Evelyn Waugh, miris 1966) — angļu rakstnieks
- 7. novembris — Konrads Lorencs (Konrad Lorenz, miris 1989) — austriešu zoologs
- 27. novembris — Larss Onsagers (Lars Onsager, miris 1976) — norvēģu fiziķis
- 5. decembris — Sesils Frenks Pauels (Cecil Frank Powell, miris 1969) — britu fiziķis
- 12. decembris — Jasudziro Ozu (小津 安二郎/Ozu Yasujirō, miris 1963) — japāņu režisors
- 28. decembris — Džons fon Neimans (John von Neumann, miris 1957) — ungāru matemātiķis
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 13. marts — Hugo Volfs (Hugo Wolf), Austrijas komponists (dzimis 1860.)
- 30. marts — Ansis Lerhis-Puškaitis, latviešu rakstnieks, folkloras vācējs (dzimis 1859.)
- 28. aprīlis — Džosaja Vilards Gibss (Josiah Willard Gibbs), ASV fiziķis (dzimis 1839.)
- 9. maijs — Pols Gogēns (Paul Gauguin), franču mākslinieks (dzimis 1848.)
- 11. jūnijs — Aleksandrs Obrenovičs (Александар Обреновић), Serbijas karalis (dzimis 1876.)
- 1. jūlijs — Konstantins Paspatis (Κωνσταντίνος Πασπάτης), grieķu tenisists un olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1878.)
- 9. jūlijs — Miltiadis Gusks (Μιλτιάδης Γκούσκος), grieķu vieglatlēts, olimpiskās dudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1877.)
- 20. jūlijs — Leons XIII (Leo XIII), Romas pāvests (dzimis 1810.)
- 22. augusts — Roberts Gaskoins-Sesils (Robert Gascoyne-Cecil), britu politiķis (dzimis 1830.)
- 1. novembris — Teodors Momzens (Theodor Mommsen), vācu vēsturnieks (dzimis 1817.)
- 13. novembris — Kamills Pizaro (Camille Pissarro), franču mākslinieks (dzimis 1830.)
- 8. decembris — Herberts Spensers (Herbert Spencer), britu filozofs (dzimis 1820.)
Nobela prēmijas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nobela prēmija fizikā — Anrī Bekerels, Pjērs Kirī un Marija Sklodovska-Kirī par radioaktivitātes atklāšanu