1957. gads
(Pāradresēts no 1957)
- Šis raksts ir par 1957. gadu. Par šī gada notikumiem Latvijā skatīt rakstu 1957. gads Latvijā.
| Tūkstošgades: | |
| Gadsimti: | |
| Desmitgades: | |
| Gadi: |
| Latvija | |
| Kosmonautika |
| Gregora kalendārs | 1957 MCMLVII |
| Ab urbe condita | 2710 |
| Armēņu kalendārs | 1406 ԹՎ ՌՆԶ |
| Asīriešu kalendārs | 6707 |
| Bahāju kalendārs | 113—114 |
| Bengāliešu kalendārs | 1364 |
| Berberu kalendārs | 2907 |
| Budistu kalendārs | 2501 |
| Birmiešu kalendārs | 1319 |
| Bizantiešu kalendārs | 7465—7466 |
| Ķīniešu kalendārs | 丙申年 (Uguns pērtiķis) 4653 vai 4593 — līdz — 丁酉年 (Uguns gailis) 4654 vai 4594 |
| Koptu kalendārs | 1673—1674 |
| Etiopu kalendārs | 1949—1950 |
| Ebreju kalendārs | 5717—5718 |
| Hindu kalendāri | |
| - Vikram Samvat | 2013—2014 |
| - Shaka Samvat | 1879—1880 |
| - Kali Juga | 5058—5059 |
| Holocēna kalendārs | 11957 |
| Igbo kalendārs | 957—958 |
| Irānas kalendārs | 1335—1336 |
| Islāma kalendārs | 1376—1377 |
| Jūlija kalendārs | Gregora kalendārs mīnus 13 dienas |
| Korejas kalendārs | 4290 |
1957. gads (MCMLVII) bija parastais gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās otrdienā.
Starptautiskais ģeofizikas gads (1957. gada 1. jūlijs — 1958. gada 31. decembris)
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris — Zārlande iekļāvās Vācijas Federatīvajā republikā (pēc Otrā pasaules kara tā atradās Francijas pakļautībā).
- 3. janvāris — Hamilton Watch Company izlaida pirmo elektrisko pulksteni.
- 10. janvāris — Harolds Makmillans kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru.
- 20. janvāris — Dvaits Eizenhauers tika ievēlēts par ASV prezidents uz otro termiņu.
- 22. janvāris — Izraēla atvilka savus spēkus no Sīnāja pussalas (tā to iekaroja no Ēģiptes kaujā 1956. gada 29. oktobrī).
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. februāris — Andrejs Gromiko kļuva par PSRS ārlietu ministru.
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 6. marts — Apvienotās Karalistes kolonijas Zelta krasts un Britu Togolenda kļuva par neatkarīgu valsti Gana.
- 7. marts — ASV Kongress apstiprināja Eizenhauera doktrīnu.
- 8. marts — Ēģipte atvēra Suecas kanālu pēc Suecas krīzes.
- 14. marts — Indonēzijas prezidents Sukarno valstī izsludināja karastāvokli.
- 25. marts — ar Romas līgumu tika dibināta Eiropas Ekonomikas kopiena, kas bija Eiropas Savienības priekštece.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. aprīlis:
- Bundesvērā tika iesaukti pirmie jauniesaucamie.
- izveidota Surinamas Centrālā banka.
- 9. aprīlis — Ēģipte Suecas kanālu atvēra pilnvērtīgai kuģošanai.
- 12. aprīlis — Apvienotā Karaliste paziņoja, ka Singapūra iegūs pašpārvaldi 1958. gada 1. janvārī.
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. maijs — Pols-Anrī Spāks (Paul-Henri Spaak) kļuva par NATO ģenerālsekretāru.
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. jūnijs — pirmoreiz tika sasniegta Broda smaile (8047 m), ko paveica austriešu ekspedīcija.
- 21. jūnijs — par Kanādas premjerministru kļuva Džons Dīfenbeikers.
- 25. jūnijs — oficiāli notika pirmā Tunisijas futbola izlases spēle, kurā tā ar 2 - 1 uzvarēja Alžīrijas futbola izlasi.
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 25. jūlijs — Tunisija tika proklamēta par republiku, Habibs Burgiba kļuva pat Tunisijas pirmo prezidentu.
- 28. jūlijs — Maskavā sākās 6. Pasaules studentu un jaunatnes festivāls, pirmoreiz plašāk atverot PSRS ārvalstniekiem.
- 29. jūlijs — dibināta Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 21. augusts:
- ASV prezidents Dvaits Eizenhauers paziņoja par kodolizmēģinājumu iesaldēšānu uz 2 gadiem.
- PSRS pirmais pasaulē sekmīgais starpkontinentālās ballistiskās raķetes R-7 starts. 26. augustā par to tika paziņots publiski.
- 31. augusts — Malajas Federācija pasludināja neatkarību no Apvienotās Karalistes; Tuanku Abduls Rahmans (Tuanku Abdul Rahman ibni Almarhum Tuanku Muhammad) kļuva par valsts pirmo vadītāju (vēlētu monarhu).
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. septembris — Ārkanzasas gubernators Orvils Faubuss pavēlēja ASV Nacionālajai gvardei nodrošināt Litlrokas devītnieka (deviņu afroamerikāņu) neiekļūšanu Litlrokas vidusskolā.
- 21. septembris — Ūlavs V kļuva par Norvēģijas karali pēc Hokona VII nāves.
- 24. septembris — ASV prezidents Dvaits Eizenhauers nosūtīja federālās armijas karavīrus uz Ārkanzasu, lai nodrošinātu drošu nokļūšanu Litlrokas vidusskolā Litlrokas devītniekam. Prezidents pārņēma federālā kontrolē Ārkanzasas Nacionālo gvardi.
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- 4. oktobris — PSRS palaida orbītā pirmo Zemes mākslīgo pavadoni (Sputnik-1).
- 19. oktobris — Irākas futbola izlase aizvadīja pirmo oficiālo spēli.
- 23. oktobris — Maroka sāka iebrukumu Ifni.
- 24. oktobris — sāka izstrādāt ASV Gaisa spēku programmu X-20 Dyna-Soar.
- 27. oktobris — Dželals Bajars tika atkārtoti ievelēts par Turcijas prezidentu.
- 31. oktobris — Japānas uzņēmums Toyota sāka eksportēt savas automašīnas uz ASV.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembris — ASV tika atklāts Mekino tilts (Mackinac Bridge), kas bija garākais pakarināmais tilts uz to brīdi. Tas savieno Mičiganas divas pussalas
- 3. novembris — PSRS tika palalaists otrais pavadonis Sputnik-2, kurā atradās pirmais dzīvnieks, kas nonācis kosmosā — suns Laika.
- 13. novembris — Gordons Gūlds (Gordon Gould) izgudroja lāzeru.
- 19. novembris — par Čehoslovākijas prezidentu tika iecelts Antonīns Novotnijs.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 6. decembris — Vanguard TV3: pirmais ASV mēģinājums palaist Zemes mākslīgo pavadoni, Vanguard raķete uzsprāga starta laukumā.
- 20. decembris — pirmais Boeing 707 aviolainera lidojums.
Nezināms datums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- izveidota Ganas Banka.
Dzimuši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 24. janvāris — Marks Ītons (Mark Eaton), ASV basketbolists (miris 2021. gadā)
- 27. janvāris — Frenks Millers (Frank Miller), ASV komiksu mākslinieks
- 5. februāris — Jiri Tamms (Jüri Tamm), igauņu vieglatlēts un politiķis (miris 2021. gadā)
- 18. februāris — Marita Koha (Marita Koch), vācu vieglatlēte
- 27. februāris — Timotijs Spols (Timothy Spall), angļu aktieris
- 10. marts — Osama bin Ladens (أسامة بن لادن), Saūda Arābijā dzimis arābu ekstrēmists (miris 2011. gadā)
- 11. marts — Kāsems Soleimānī (قاسم سلیمانی), Irānas virsnieks, Revolucionārās gvardes vienības "Kudsas spēki" komandieris (miris 2020. gadā)
- 18. marts — Kristers Fuglesangs (Christer Fuglesang), Zviedrijas kosmonauts
- 29. marts:
- Maikls Formens (Michael Foreman), ASV kosmonauts
- Kristofers Lamberts (Christopher Lambert), ASV aktieris
- 31. marts — Petriks Foresters (Patrick Forrester), ASV kosmonauts
- 6. aprīlis — Paolo Nespoli (Paolo Nespoli), Itālijas kosmonauts
- 19. aprīlis — Mukešs Ambani (Mukesh Ambani), Indijas uzņēmējs, miljardieris
- 22. aprīlis — Donalds Tusks (Donald Tusk), poļu politiķis
- 29. aprīlis — Denjels Dejs-Lūiss (Daniel Day-Lewis), britu aktieris
- 2. maijs — Dominiks Gorijs (Dominic Gorie), ASV kosmonauts
- 13. jūnijs — Rinats Dasajevs (Ринат Дасаев), Krievijas tatāru futbolists
- 19. jūnijs — Anna Linda (Anna Lindh), Zviedrijas politiķe (mirusi 2003. gadā)
- 23. jūnijs — Frānsisa Makdormanda (Frances McDormand), ASV aktrise
- 27. jūnijs — Georgijs Parvanovs (Георги Първанов), Bulgārijas prezidents
- 13. jūlijs:
- Tjerī Butsēns (Thierry Boutsen), Beļģijas autosportists
- Kemerons Krovs (Cameron Crowe), ASV kinorežisors
- 7. augusts — Aleksandrs Ditjatins (Александр Дитятин), PSRS krievu sporta vingrotājs
- 9. augusts — Melānija Grifita (Melanie Griffith), ASV aktrise
- 24. augusts — Stīvens Frajs (Stephen Fry), angļu aktieris
- 28. augusts — Ajs Veivejs (艾未未), ķīniešu mākslinieks
- 19. septembris — Ričards Linehens (Richard Linnehan), ASV kosmonauts
- 7. oktobris — Maikls Vitakers Smits (Michael Whitaker Smith), ASV mūziķis
- 21. oktobris — Volfgangs Keterle (Wolfgang Ketterle), vācu fiziķis
- 23. oktobris — Pols Kagame (Paul Kagame), Ruandas prezidents
- 3. novembris — Dolfs Lundgrēns (Dolph Lundgren), zviedru kinoaktieris
- 13. novembris — Stīvens Beksters (Stephen Baxter), britu rakstnieks
- 19. decembris — Maikls Fosums (Michael Fossum), ASV kosmonauts
- 24. decembris — Hāmids Karzajs (حامد کرزی), Afganistānas prezidents
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. janvāris — Teodors Kerners (Theodor Körner), Austrijas prezidents (dzimis 1873. gadā)
- 10. janvāris — Gabriela Mistrala (Gabriela Mistral), Čīles rakstniece (dzimusi 1889. gadā)
- 14. janvāris — Hamfrijs Bogarts (Humphrey Bogart), ASV aktieris (dzimis 1899. gadā)
- 20. janvāris — Džeimss Konolijs (James Connolly), amerikāņu vieglatlēts, pirmais mūsdienu olimpisko spēļu čempions (dzimis 1868. gadā)
- 1. februāris — Frīdrihs Pauluss (Friedrich Paulus), vācu feldmaršals (dzimis 1890. gadā)
- 8. februāris — Valters Bote (Walther Bothe), vācu fiziķis (dzimis 1891. gadā)
- 8. februāris — Džons fon Neimans (John von Neumann), Ungārijā dzimis matemātiķis (dzimis 1903. gadā)
- 9. februāris — Miklošs Horti (Horthy Miklós), ungāru politiķis (dzimis 1868. gadā)
- 18. februāris — Henrijs Rasels (Henry Norris Russell), ASV astronoms (dzimis 1877. gadā)
- 11. marts — Ričards Bērds (Richard Evelyn Byrd), ASV aviators, polārpētnieks (dzimis 1888. gadā)
- 26. marts — Eduārs Erio (Édouard Herriot), franču politiķis (dzimis 1872. gadā)
- 14. aprīlis — Bernards Knūbels (Bernard Knubel), vācu treka riteņbraucējs, 1896. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieks (dzimis 1872. gadā)
- 2. maijs — Džozefs Makārtijs (Joseph Raymond McCarthy), ASV politiķis (dzimis 1908. gadā)
- 12. maijs — Ērihs fon Štroheims (Erich von Stroheim), austriešu kinorežisors un aktieris (dzimis 1885. gadā)
- 13. jūnijs — Ērvings Baksters (Irving Baxter), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions augstlēkšanā un kārtslēkšanā (dzimis 1876. gadā)
- 21. jūnijs — Johanness Štarks (Johannes Stark), vācu fiziķis (dzimis 1874. gadā)
- 26. jūnijs — Alfrēds Deblins (Alfred Döblin), vācu rakstnieks (dzimis 1878. gadā)
- 24. jūlijs — Saša Gitrī (Sacha Guitry), franču aktieris (dzimis 1885. gadā)
- 5. augusts — Hainrihs Vīlands (Heinrich Otto Wieland), vācu ķīmiķis (dzimis 1877. gadā)
- 16. augusts — Ērvings Lengmīrs (Irving Langmuir), ASV ķīmiķis (dzimis 1881. gadā)
- 20. septembris — Žans Sibēliuss (Jean Sibelius), somu komponists (dzimis 1865. gadā)
- 21. septembris — Hokons VII (Haakon VII), Norvēģijas karalis (dzimis 1872. gadā)
- 3. oktobris — Lērincs Sabo (Szabó Lőrinc), ungāru dzejnieks un tulkotājs (dzimis 1900. gadā)
- 21. oktobris — Žaks de Prinelē (Jacques de Prunelé), franču jātnieks, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1876. gadā)
- 26. oktobris — Gērtija Kori (Gerty Cori), Austroungārijā dzimusi bioķīmiķe (dzimusi 1896. gadā)
- 3. novembris — Vilhelms Reihs, (Wilhelm Reich), austriešu psihoanalītiķis (dzimis 1897. gadā)
- 20. novembris — Mstislavs Dobužinskis (Мстислав Валерианович Добужинский), krievu grafiķis, gleznotājs (dzimis 1875. gadā)
- 29. novembris — Erihs Volfgangs Korngolds (Erich Wolfgang Korngold), austriešu/amerikāņu komponists (dzimis 1897. gadā)
- 14. decembris — Jozefs Lada (Josef Lada), čehu gleznotājs un rakstnieks (dzimis 1887. gadā)
- 30. decembris — Gastons Omuats (Gaston Aumoitte), franču kroketa spēlētājs, divu olimpisko zelta medaļu ieguvējs (dzimis 1884. gadā)