Vecmēmeles muiža

Vecmēmeles muiža
Vecmēmeles muiža
	Alt-Memelhof
	Vecmēmeles muižas kungu māja mūsdienās
Vispārīga informācija
Arhitektūras stils	Neorenesanse
Atrašanās vieta	Vecmēmele, Mazzalves pagasts, Aizkraukles novads, Latvija
Pabeigta	19. gadsimta pirmā puse
Rekonstrukcija	19.gs. 70 - 80. gadi
Īpašnieks	Privātīpašums
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Vecmēmeles muižas kungu māja
Aizsardzības numurs	9273
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arhitektūra
Iekļaušana aizsardzībā	2019. gada 9. jūlijs

Vecmēmeles muiža (vācu: Alt-Memelhof) bija muiža Vecmēmelē, tagadējā Aizkraukles novada Mazzalves pagasta teritorijā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muiža 1086 ha platībā piederēja Hārenu dzimtai.

No muižas ēku kompleksa saglabājusies kungu māja, kalpu lejas māja, galdnieka māja, divi pagrabi un labības klēts. Rijas mūri un staļļa drupas. Vecmēmeles muižas kungu māja ir nodota privātīpašumā.

Vēsture

Livonijas ordeņa valsts pastāvēšanas beigās 1516. gadā Valters fon Pletenbergs muižu izlēņoja Johanam Štihhorstam (Stichhorst), kura pēcteču valdījumā tā atradās līdz 1675. gadam. Muižai īpašnieki bijuši arī Manteifeļi-Cēges, Bistrami, Dranenfelsi, pēdējais īpašnieks bija Eižens fon Hārens (von Haaren).

1704. gadā pieminēta kā Vecmēmeles muiža, arī kā Prankes muiža (Pranke), 1753. gadā kā Mēmeles muiža.^[1]

1870. gadā, kad muižas īpašnieki bija Bistrami, Vecmēmeles muižā piedzima lietuviešu mācītājs, mūziķis un folklorists Teodors Brazis.

Muižas kungu māja

Vecmēmeles muižas kungu māja ir celta 19. gadsimta 2. ceturksnī. Sākotnēji ēkas dārza fasādi rotāja trīsstūra frontons, bet pagalma puses fasādes frontons, pārbūvējot pili, tika aizvietots ar itāļu neorenesanses formās izbūvētu pakāpienveida atiku. Tam laikam ārkārtīgo modernās izbūves apdarē izmantotas arkas, pilastri, karnīzes un dekoratīvi medaljoni. Pils pārbūve tika sākta ne agrāk kā 19. gadsimta 70. gadu 2. pusē. Muižas pils interjera apdarē dominēja vienkāršotas formas, piemēram, sienu un arī griestu apdarei tika izmantoti gleznojumi, kas nosacīti imitēja koka konstrukcijas.^[2]