Gulbenes Sarkanā pils
| Gulbenes Sarkanā pils | |
|---|---|
 Pārbūvētā Gulbenes Sarkanā pils mūsdienās (2011). | |
 | |
| Vispārīga informācija | |
| Arhitektūras stils | neogotika |
| Koordinātas | 57°9′38.52″N 26°45′48.75″E / 57.1607000°N 26.7635417°EKoordinātas: 57°9′38.52″N 26°45′48.75″E / 57.1607000°N 26.7635417°E |
Gulbenes Sarkanā pils ir neogotikas stilā celta Vecgulbenes muižas pils Parka ielā 10 Gulbenē. Tā ir sarkano ķieģeļu celtne ar neogotikai raksturīgu torni, fasāžu apdari un skulptūrām nišās. Mūsdienās ēka pieder Gulbenes novada pašvaldībai, 2022. gadā ēkas pieminekļa statuss mainīts no vietējas uz Valsts nozīmes arhitektūras pieminekli.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vecgulbenes muižas kungu māja, saukta par Sarkano vai Mazo pili, celta vēlāk par Balto pili. To 19. gadsimta beigās barons Heinrihs fon Volfs cēla savai sievai Marisai. Pilij ir neogotikas stilam raksturīgs kvadrātveida tornis, rotāts ar zobinājumu un skulptūrām nišās. Fasādi rotā detikulu parapets, četrlapju (gotisko rožu) frīze u. c. neogotikas dekoratīvie elementi.
1905. gada revolūcijas laikā pili nodedzināja, vēlāk pili atjaunoja pārveidotā izskatā. Pēc Gulbenes atbrīvošanas Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada vasarā pils ēkā iekārtojās 1.(4.) Valmieras kājnieku pulka Austrumu frontes rezerves bataljona vadība.
Pēc 1920. gada agrārās reformas pili atsavināja tās īpašniekam un tās telpas piešķīra Vecgulbenes miesta sešklasīgajai pamatskolai, ko 1928. gadā pārdēvēja par Gulbenes pilsētas pamatskolu. Ēku pamatīgi pārbūvēja skolas vajadzībām. Otrā pasaules kara laikā ēkā atradās kara hospitālis. 1962. gadā skolu pārdēvēja par Gulbenes 3. astoņgadīgo skolu un 1963. gadā pils ēkai piebūvēja jaunu skolas korpusu no baltiem silikātķieģeļiem.[2]
2004. gadā skola pārtrauca savu darbību, piebūvē iekārtojās Stradu pagasta pārvalde, daļu telpu no Gulbenes pašvaldības nomāja mācību firma “Buts”. 2010. gadā pašvaldība pasūtīja Sarkanās pils restaurācijas projektu, kas paredzēja pils restaurāciju divās kārtās, iesākumā atjaunojot vēsturisko daļu. Bija plānots, ka pilij jākļūst par Gulbenes novada Vēstures un mākslas muzeja mājvietu. Otrajā kārtā bija paredzēts sakārtot padomju laikā celto piebūvi, kur izvietot tūrisma centru un mākslas izstāžu zāli.[3] Sarkanā pils bija iekļauta Igaunijas-Latvijas-Krievijas pārrobežu sadarbības projekta "Muižas parki kā kultūrvēsturiskā mantojuma sastāvdaļa" (Green Heritage) ietvaros izdotajā zaļā kultūras mantojuma maršruta kartē. Taču iegūt finansējumu no Eiropas fondiem Gulbenes novada pašvaldība nebija spējusi, jo ēkai tobrīd nebija Valsts nozīmes kultūras pieminekļa statusa.[4]
2023. gadā ēkai izstrādāja tehnisko projektu iekštelpu pārbūvei, restaurācijai un atjaunošanai Gulbenes Sarkanajā pilī, kā arī teritorijas labiekārtošanai.[5] Tāpat 2023. gadā apstiprināts Interreg Latvijas-Igaunijas pārrobežu projekts "Dārza pērles II" Sarkanās pils parka teritorijas pieejamības veicināšanai un jaunu tūrisma produktu izveidei. Projekta ietvaros plānots turpināt iepriekšējā pārrobežu projektā uzsākto vēsturiskā skulptūru ansambļa atjaunošanu.[6]
Arhitektūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sākotnējā Mazā pils bija tā dēvētā ķieģeļu stila (viens no eklektisma stila formālajiem paveidiem) ēka ar bagātīgi izmantotām gotikas formām. Ēkas divstāvu centrālajai daļai piekļāvās kvadrātisks trīsstāvu tornis, torņa skaldnes rotāja neogotikai raksturīgi dekoratīvi stūru tornīši. Fasādē izmantoti dažādi gotikas elementi un formas. Pēc nodedzināšanas 1905. gada revolūcijas laikā pils tika daļēji atjaunota. Telpu plānojumā notikušas izmaiņas: mainītas starpsienas un durvju ailas. Galvenās ieejas dekoratīvā torņa otrais stāvs nojaukts, torņa pirmais stāvs pārsegts ar lēzenu divslīpju skārda jumtu. Skatu tornim nojaukts trešā stāva balkons, daļa no logu ailām aizmūrētas, nav atjaunotas dekoratīvās torņa margas, karoga turētājs un kolonnu kapiteļi. Piemērojot pili skolas vajadzībām, Sarkanās pils sākotnējais veidols pazuda. Balto ķieģeļu skolas korpuss kopskatā nesaderas ar veco ēku.[7]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Mantojums.lv». mantojums.lv. Skatīts: 2023-12-20.
- ↑ Sarkanā pils
- ↑ Sarkanā pils ož pēc pelējuma[novecojusi saite] Diāna Odumiņa dzirkstele.lv, 2014. gada 29. decembrī
- ↑ Gulbenieši apņēmības pilni atjaunot Sarkano pili Vidzemes TV 2016. gada 24. martā
- ↑ Diāna Odumiņa. «Veiks ekspertīzi Gulbenes Sarkanās pils iekštelpu pārbūves projektam». Gulbenes novads - Dzirkstele.lv (latviešu), 2023-06-07. Skatīts: 2023-12-20.
- ↑ «Projekts “Dārza pērles II” – turpinās Latvijas un Igaunijas sadarbība tūrisma veicināšanai - Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs» (latviešu). 2023-12-07. Skatīts: 2023-12-20.
- ↑ pdf Arhivēts 2021. gada 25. oktobrī, Wayback Machine vietnē. GULBENES VĒSTURISKĀ CENTRA ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA līdz 2030. gadam. SIA “Reģionālie projekti”, 2015.
 | Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |