Ilmārs Bišers
Ilmārs Bišers | |
---|---|
Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks[1] | |
Amatā 1990. gada 7. maijs — 1991. gada 13. novembris | |
Premjerministrs | Ivars Godmanis |
| |
Dzimšanas dati |
1930. gada 1. novembrī Rīga, Latvija |
Miršanas dati | 2011. gada 12. maijā (80 gadu vecumā) |
Politiskā partija |
PSKP DCP/DP DPS/LDP LPP (2004—?) |
Profesija | jurists |
Augstskola | Latvijas Universitāte |
Triju zvaigžņu ordenis |
Ilmārs Bišers (dzimis 1930. gada 1. novembrī, miris 2011. gada 12. maijā) bija latviešu jurists un politiķis. Latvijas Universitātes pasniedzējs. Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja pirmais vietnieks (1990—1991). 6. Saeimas deputāts.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1930. gadā Rīgā. 1954. gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti. Strādāja Latvijas PSR prokuratūrā un Ministru padomes juridiskajā daļā. No 1975. gada Bišers bija mācībspēks LVU, ieguvis juridisko zinātņu doktora grādu. Atmodas laikā Ilmārs Bišers pievienojās Latvijas Tautas frontei, tika ievēlēts tās pirmajā valdē. 1989. gadā ievēlēts PSRS Augstākajā Padomē, bija tās Tautību padomes priekšsēdētāja vietnieks. 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[2] Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Ilmāru Bišeru iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[3]
Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā no 1990. gada maija līdz 1991. gada novembrim Bišers bija Latvijas Ministru padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa pirmais vietnieks. Iesaistījās 1992. gadā dibinātās Demokrātiskās Centra partijas darbībā. No DCP saraksta kandidēja 5. Saeimas vēlēšanās, bet nesekmīgi un Saeimā netika ievēlēts. 1993. gadā DCP tika pārdēvēta un kļuva par Demokrātisko partiju, bet 1995. gada pavasarī, tai apvienojoties ar partiju "Saimnieks", izveidojās Demokrātiskā partija "Saimnieks". No DPS saraksta Bišers tika ievēlēts 6. Saeimā, kur darbojās juridiskajā un mandātu un iesniegumu komisijās.[4]
Pēc DPS pārdēvēšanas par Latvijas Demokrātisko partiju Bišers tajā turpināja darboties Andra Amerika vadībā. No LDP saraksta piedalījās 2001. gada pašvaldību vēlēšānās Rīgā, bet netika ievēlēts.[5] Nesekmīga bija arī Bišera dalība 2005. gada pašvaldību vēlēšanās Rīgā jau no Latvijas Pirmās partijas saraksta.[6]
Ilmārs Bišers daudzus gadus , darbojās kā zvērināts advokāts birojā "Bišers & partneri". Miris 2011. gada 12. maijā.
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2008. gadā saņēma III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ otrs vietnieks bija Arnis Kalniņš
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
- ↑ Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
- ↑ «Ilmārs Bišers». saeima.lv. Skatīts: 2013-06-04.
- ↑ «Latvijas Demokrātiskā partijas deputātu kandidātu saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-12-20. Skatīts: 2013-06-05.
- ↑ «LATVIJAS PIRMĀ PARTIJA deputātu kandidātu saraksts». cvk.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-01-18. Skatīts: 2013-06-05.
|
|
|
- 1930. gadā dzimušie
- 2011. gadā mirušie
- Rīgā dzimušie
- PSKP biedri
- Demokrātiskās Centra partijas politiķi
- Demokrātiskās partijas "Saimnieks" politiķi
- Latvijas Pirmās partijas politiķi
- PSRS tautas deputāti no Latvijas
- 6. Saeimas deputāti
- Latvijas juristi
- Latvijas Universitātes absolventi
- Latvijas Universitātes darbinieki
- Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri