Andris Plotnieks
| Andris Plotnieks | |
|---|---|
| LR Augstākās Padomes deputāts | |
|
Amatā 1990 — 1993 | |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1938. gada 19. jūnijā Rīga, Latvija |
| Politiskā partija |
PSKP LNKP/LDDP Republikāņu partija |
| Profesija | jurists |
| Augstskola | Latvijas Universitāte |
Andris Plotnieks (dzimis 1938. gada 19. jūnijā) ir latviešu jurists un politiķis, profesors vairākās Latvijas augstskolās, kā arī VDK virsnieks, štata darbinieks. Viens no LR Augstākās Padomes deputātiem, kuri 1990. gada 4. maijā nobalsoja par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas deklarāciju.[1] LZA korespondētājloceklis (1990).
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1938. gadā Rīgā strādnieku ģimenē. No 1958. līdz 1963. gadam strādāja tiesībsargājošā iestādē. 1962. gadā beidza Latvijas Valsts universitātes Juridisko fakultāti, no 1964. gada bija LVU pasniedzējs, 1968. gadā ieguva juridisko zinātņu kandidāta grādu, bet 1979. gadā Maskavā aizstāvēja doktora disertāciju. Vairākus gadus bija LVU Juridiskās fakultātes dekāns. PSKP biedrs, ievēlēts par Rīgas Kirova rajona Tautas deputātu padomes deputātu.
Pēc LKP šķelšanās Plotnieks darbojās Latvijas Neatkarīgajā komunistiskajā partijā un Latvijas Tautas frontē.[2] Iesaistījās Atmodas kustībā, 1989. gadā bijis iekļauts izolējamo inteliģences pārstāvju sarakstā.[3]
1989. gada pavasarī ievēlēts par PSRS Augstākās Padomes deputātu no Jelgavas 304. vēlēšanu apgabala (saskaņā ar virtuālās enciklopēdijas "Latvijas ļaudis" datiem, ievēlēts kā LTF kandidāts[4]). Pēc Latvijas PSR Augstākās Padomes 1990. gada 15. februāra "Deklarācijas jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību" Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs Lucānu iekļāva komisijā pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai.[5]
1990. gada 18. marta vēlēšanās viņu ievēlēja par Latvijas PSR Augstākās Padomes deputātu 133. Kalnciema vēlēšanu apgabalā.[6] AP darbojās kā neatkarīgais deputāts, bija Likumdošanas jautājumu komisijas priekšsēdētāja vietnieks.[7]
Nesekmīgi piedalījās 5. Saeimas vēlēšanās no saraksta "Republikas platforma", vēlāk vadīja "Republikāņu partiju", kas 1996. gadā pievienojās DPS.
2000. gadā Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte paziņoja, ka Andris Plotnieks ir bijis PSRS VDK štata darbinieks.[8]
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, III šķira (2000)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Latvijas Republikas Augstākās Padomes pirmās sesijas 4. sēde». cvk.lv. Skatīts: 2013-06-05.
- ↑ Ilmārs Bišers, "Padomju Jaunatne". «Kurp ej, Tautas fronte!». barikadopēdija.lv, 1989-09-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013-09-29. Skatīts: 2013-06-06.
- ↑ No grāmatas "Ivars Ķezbers DURVĪS. Tā tas bija", citēts Izolējami 'X stundā' - slepens dokuments ar arestējamiem Atmodas laika latviešiem delfi.lv 2015. gada 5. maijā
- ↑ Andris Plotnieks Arhivēts 2016. gada 5. martā, Wayback Machine vietnē. Latvijas ļaudis
- ↑ Par komisiju pasākumu sagatavošanai Latvijas ekonomiskās un politiskās neatkarības atjaunošanai "Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs", 09.03.1990.
- ↑ «Latvijas Republikas Augstākā Padome». saeima.lv (latviešu). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-12-23. Skatīts: 2020-05-01.
- ↑ «Andris Plotnieks». saeima.lv. Skatīts: 2013-06-06.
- ↑ Nellija Ločmele. «23 par neatkarību balsojušie sadarbojušies ar VDK». diena.lv, 2000-03-02. Skatīts: 2013-06-06.
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||
|