Vidars
Vidars (senskandināvu: Víðarr) skandināvu mitoloģijā ir Odina un milzes Gridas dēls, kurš atriebj tēva nāvi (nokauj vilku Fenriru, pārplēšot to uz pusēm) un ir viens no retajiem dieviem, kas pārdzīvo Ragnaroku un turpina dzīvot jaunajā pasaulē.
Snorre Sturlusons Vidaru dēvē par "kluso dievu". Vidars ir arī stiprākais no dieviem pēc Tora. Kad Fenrirs aprij Odinu, parādās Vidars, piespiež pie zemes vilka apakšējo žokli ar īpašu kurpi, kura pasaules sākumā izgatavota no ādām, ko, kurpi gatavojot, nogriež purngalā vai papēdī (tāpēc, ja vēlas palīdzēt āsiem, atgriezumi jāizmet), sagrābj Fenrira augšžokli un pārplēš viņu uz pusēm.
Vidars netiek minēts skaldiskajā dzejā, tāpēc viņu mēdz uzskatīt par pilnībā literāru ediskās dzejas figūru. Vidaru nav pamata uzskatīt par senu dievību.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vidars |
 | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Vidars" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||
