Plakozoji
| Plakozoji | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Apakšvalsts | Parazoji (Parazoa) |
| Tips | Plakozoji (Placozoa) |
| Klase | Plakozoju klase (Trichoplacoidea) |
| Kārta | Plakozoju kārta (Trichoplacida) |
| Dzimta | Plakozoju dzimta (Trichoplacidae) |
| Ģints | Plakozoju ģints (Trichoplax) |
| Iedalījums | |
 Plakozoji Vikikrātuvē | |
Plakozoji (Placozoa) ir primitīvāko dzīvnieku tips, kuru šūnas veido audus. Plakozoju ķermenis ir ap 3 mm lielas bezkrāsainas plāksnītes veidā, kas, līdzīgi amēbām, maina savu formu. Vairāki tūkstoši vicainu šūnu veido divus epitēlijveidīgus slāņus, telpa starp tiem ir aizpildīta ar šķidrumu, amebocītiem un sincitiālu veidojumu ar lielu skaitu mitohondriju. Barošanās notiek ar hidrolāžu izdalīšanu un turpmāko barības produktu fagocitēšanu. Šajā tipā ir zināma tikai viena ģints (Trichoplax) ar vienu vai divām sugām (T. adhaerens, T. reptans). Abas sugas bija aprakstītas vēl XIX gadsimta beigās, taču kļūdaini tika uzskatītas par aberrantiem zarndobumaiņu kāpuriem. Tikai 1971. gadā izdevās novērot plakozoju dzimumvairošanos un pierādīt, ka tie ir normāli pieauguši organismi.