Pjērs Lavals
Pjērs Lavals Pierre Laval | |
---|---|
Francijas premjerministrs | |
Amatā 1931. gada 27. janvāris — 1932. gada 20. februāris | |
Prezidents |
Gastons Dumergs Pols Dumērs |
Priekštecis | Teodors Stegs |
Pēctecis | Andrē Tardjē |
Amatā 1935. gada 7. jūnijs — 1936. gada 24. janvāris | |
Prezidents | Albērs Lebrēns |
Priekštecis | Ferdinands Buisons |
Pēctecis | Albērs Saro |
(formāli kā vicepremjers) | |
Amatā 1940. gada 11. jūlijs — 1940. gada 13. decembris | |
Priekštecis | Filips Petēns |
Pēctecis | Pjērs Etjēns Flandēns |
Francijas premjerministrs | |
Amatā 1942. gada 18. aprīlis — 1944. gada 20. augusts | |
Priekštecis | Fransuā Darlāns |
Pēctecis | Šarls de Golls |
| |
Dzimšanas dati |
1883. gada 28. jūnijā Šateldona (Châteldon), Pijdedoma, Francija |
Miršanas dati |
1945. gada 15. oktobrī (62 gadu vecumā) Parīze, Francija |
Profesija | jurists, politiķis |
Pjērs Lavals (franču: Pierre Laval; dzimis 1883. gada 28. jūnijā, miris 1945. gada 15. oktobrī) bija franču politiķis, karjeras sākumā sociālists, vēlāk labējais un nacistiskās Vācijas atbalstītājs. Starpkaru periodā divreiz bijis Francijas Trešās republikas premjerministrs (1931-1932, 1935-1936). Otrā pasaules kara laikā, kad pēc Francijas iekarošanas izveidojās Višī Francijas režīms, divreiz bija valsts premjerministrs (1940, 1942-1944). Pēc kara beigām tiesāts par valsts nodevību un sodīts ar nāvi.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1903. gada darbojās politikā, iestājoties sociālistos. Pēc izglītības — jurists. Līdz Pirmajam pasaules karam darbojās kā jurists, aizstāvot strādniekus un arodbiedrības. 1914. gadā kļuva parlamenta deputātu. Kara laikā Lavals ieņēma pacifistisku pozīciju. 1920. gada decembrī franču sociālisti sašķēlās divās partijās — sociālistos (Section Française de l'Internationale Ouvrière) un komunistos (Section française de l'Internationale communiste). Lavals neiestājās nevienā, veidojot neatkarīgu politisku karjeru.
1923. gadā kļuva par Oberviljes mēru, saglabādams amatu līdz mūža galam. 1925. gada aprīlī kļuva par sabiedrisko darbu ministru valdībā. Līdz 1936. gadam, kad varu ieguva Tautas fronte, vairākkārtīgi bija valdības ministrs un divreiz premjers. Paralēli kļuva par ietekmīgu uzņēmēju masu mediju sfērā.
Pēc Francijas un Vācijas pamiera noslēgšanas 1940. gada jūnijā, Filips Petēns uzaicināja Lavalu par Višī Francijas ārlietu ministru. No 1942. līdz 1944. gadam — Višī Francijas premjerministrs. Pēc kara centās bēgt uz Spāniju, tomēr tika izdots amerikāņiem, kas nodeva Lavalu franču varas iestādēm, kas Lavalu tiesāja un sodīja ar nāvi nošaujot.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pjērs Lavals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar Franciju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|