Straupe
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Straupe nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
| Straupe | |
|---|---|
| Lielciems | |
 Lielstraupes pils | |
  Straupe | |
| Koordinātas: 57°21′6″N 24°57′8″E / 57.35167°N 24.95222°EKoordinātas: 57°21′6″N 24°57′8″E / 57.35167°N 24.95222°E | |
| Valsts |
 Latvija |
| Novads | Cēsu novads |
| Pagasts | Straupes pagasts |
| Pirmoreiz minēta | 1206. gadā |
| Pilsētas tiesības | 1374. gadā |
| Pilsēta panīkusi | 17. gadsimtā |
| Platība | |
| • Kopējā | 1,96 km2 |
| Augstums | 53 m |
| Iedzīvotāji (2021)[1] | |
| • kopā | 444 |
| Pasta nodaļa | LV-4152 Straupe |
 Straupe Vikikrātuvē | |
Straupe (agrāk Lielstraupe, vācu: Groß-Roop) ir ciems Cēsu novada Straupes pagastā. Izvietojusies Braslas upes krastos pie autoceļa A3 2,5 km no pagasta centra Plācī, 6 km no novada centra Stalbes un 70 km no Rīgas. No 1356. gada līdz 17. gadsimtam tai bija pilsētas tiesības un tā ietilpa Hanzas savienībā.
Straupē atrodas pamatskola (Mazstraupes pilī), psihoneiroloģiskā slimnīca, tautas nams, bibliotēka, pasts, aptieka.
Nosaukuma izcelsme
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Rakstos Straupe pirmo reizi minēta 1206. gadā. Vārda "Straupe" izcelsme saistīta ar Braslas upi, kas sākotnēji saukta par Ropu vai Raupu, kas nozīmē "Straujupe". No šī vārda arī vēlāk cēlies Straupes nosaukums.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1206. gadā novadā ieradās priesteris Daniēls un krustneši, bet no 1213. gada Straupes novadu pārvaldīja Rīgas bīskapa Alberta brālis Teodoriks, kuru sauca arī par Straupes Indriķi. Tajā pašā gadā viņš devās uz Vāciju, bet Straupē sāka valdīt viņa sievastēvs — padzītais pleskaviešu kņazs Vladimirs, kuru vēlāk arī padzina no Straupes. Atriebjoties 1218. gadā kņazs iebruka Straupes novadā.
1227. gadā Latviešu Indriķa Livonijas hronikā Straupe nosaukta par lībiešu un letgaļu apdzīvotās Idumejas (lībiski Vidumaa) centru. Iespējams, no vārda Vidumaa radies Vidzemes nosaukums.[nepieciešama atsauce]
13. gadsimta otrajā pusē Rīgas arhibīskaps Straupes novadu (Roop) izlēņoja Rozenu dzimtai. Pie 13. gadsimtā celtās Lielstraupes pils izauga pilsēta. 1356. gadā Straupe kļuva par Hanzas savienības locekli, bet 1374. gadā Straupei tika piešķirtas Rīgas tiesības. Tolaik tā bija ceturtā lielākā pilsēta tagadējā Latvijas teritorijā. Pilsētas ģerbonis bija līdzīgs Rozenu dzimtas ģerbonim. Straupe uzplauka 15.—16. gadsimtos, ko veicināja tolaik kuģojamā Braslas upe. Straupe kā pilsēta beidza pastāvēt pēc nopostīšanas Poļu—zviedru karā (1600-1629), bet pēc Lielā mēra epidēmijas tajā palika tikai 115 iedzīvotāji.[4]
Straupe kā nozīmīga apdzīvota vieta atdzima padomju laikā, kad tā kļuva par Ļeņina kolhoza centru.[4]
Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[5]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Straupi». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ LĢIA vietvārdu datubāze
- ↑ «Straupes pilsēta». www.tourism.straupe.lv. Skatīts: 2023-04-01.
- ↑ 4,0 4,1 Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ OSP
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Straupe.
|