Skylab 3
| Skylab 3 | |||||
|---|---|---|---|---|---|
 Skylab 3 komandmodulis muzejā | |||||
| KA veids | Kosmosa kuģis | ||||
| Bāzes platforma | Apollo | ||||
| Sērijas Nr. | CSM-117 | ||||
| Apkalpe |
Elans Bīns Ouens Geriots Džeks Lousma | ||||
| Starta datums | 28.07.1973. 11:10:50 UTC | ||||
| Starta vieta | Kenedija kosmosa centrs LC-39B | ||||
| Nesējraķete | Saturn IB | ||||
| Nolaišanās | 25.09.1973. 22:19:51 UTC | ||||
| Nolaišanās vieta | Klusais okeāns, 30°47′N 120°29′W / 30.783°N 120.483°W | ||||
| Lidojuma ilgums | 59 d 11 h 9 min 1 s | ||||
| NSSDC ID | 1973-050BB | ||||
| SCN | 06757 | ||||
| Masa | 20 121 kg | ||||
| Orbītas elementi | |||||
| Centr. ķermenis | Zeme | ||||
| Slīpums | 50,0° | ||||
| Periods | 93,2 min | ||||
| apogejs | 441 km | ||||
| perigejs | 423 km | ||||
| Apkalpes attēls | |||||
 | |||||
| No kreisās: Geriots, Bīns, Lousma | |||||
| Programma Skylab | |||||
| |||||
Skylab 3 jeb SLM-2 bija ASV Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) kosmosa kuģa otrais pilotējamais lidojums uz orbitālo staciju Skylab. Tas startēja 1973. gada 28. jūlijā, un 58 dienas trīs cilvēku apkalpe (Elans Bīns, Ouens Geriots, Džeks Lousma) pavadīja stacijā, uzstādot kosmiskā lidojuma ilguma rekordu.
Apkalpe
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Kosmonauts | Virz. | Pozīcija | Lidojums pēc skaita | Valsts, organizācija |
| Elans Bīns | ↑↓ | Komandieris | 4. |  ASV, NASA
|
| Ouens Geriots | ↑↓ | Zinātniskais pilots | 1. | ASV, NASA
|
| Džeks Lousma | ↑↓ | Pilots | 1. | ASV, NASA
|
Dublieru apkalpe:
- Venss Brends, komandieris
- Viljams Lenuārs, zinātniskais pilots
- Dons Linds, pilots
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Skylab 3 tika palaists 1973. gada 28. jūlijā 11:10:50 UTC ar nesējraķeti Saturn IB (SA-207) no Kenedija kosmosa centra starta laukuma LC-39B.
Tajā pašā dienā tuvojoties orbitālajai stacijai Skylab, vienā no Apollo servisa moduļa orientācijas kontroles sistēmas četru dzinēju blokā radās degvielas noplūde. Apkalpe varēja droši piestāt pie stacijas, taču problēmu novēršana turpinājās. Saslēgšanās ar staciju notika 19:37:00 UTC.
Sešas dienas vēlāk citam četru dzinēju blokam radās noplūde, radot bažas misijas kontrolei. Pirmo reizi rezerves Apollo kosmosa kuģis tika pārvietots uz palaišanas kompleksu, gatavojot to glābšanas misijai. Galu galā tika noteikts, ka komandas servisa modulis var droši manevrēt, izmantojot tikai divus strādājošus četru dzinēju blokus, un glābšanas misija netika īstenota.
Pēc atveseļošanās no kosmosa slimības apkalpe 6. augustā veica iziešanu kosmosā. Geriots un Lousma uzstādīja divpolu saulessargu, lai uzturētu kosmosa staciju vēsu, kas bija viens no diviem risinājumiem pēc mikrometeoroīdu vairoga iznīcināšanas Skylab palaišanas laikā. To uzstādīja virs saulessarga, kas sākotnēji Skylab 2 laikā tika izvērsts caur slūžu kameras lūku. Abus uz staciju nogādāja Skylab 2.
Skylab 3 apkalpe turpināja visaptverošu medicīnisko pētījumu programmu, paplašinot datus par cilvēka fizioloģisko adaptāciju un adaptāciju kosmosa lidojumam, kas bija savākti iepriekšējā Skylab 2 misijā. Turklāt Skylab 3 astronautu uzturēšanās kosmosā bija pagarināta no aptuveni viena mēneša līdz diviem mēnešiem. Tāpēc varēja pārbaudīt lidojuma ilguma ietekmi uz fizioloģisko adaptāciju un adaptāciju.
Visās trīs Skylab misijās tika veikta virkne galveno medicīnisko izmeklēšanu. Šie izmeklējumi bija tie paši pamata pētījumi, kas tika veikti ar Skylab 2 apkalpi, izņemot to, ka Skylab 3 lidojuma testi tika papildināti ar papildu izmeklējumiem, pamatojoties uz to, ko pētnieki uzzināja no Skylab 2 zinātniskajiem rezultātiem. Piemēram, visām trim Skylab misijām sākotnēji bija paredzēti tikai kāju tilpuma mērījumi, pirmslidojuma un pēclidojuma stereofotogrammetrija, kā arī maksimālā ikru apkārtmēra mērījumi lidojuma laikā.
Skylab 2 lidojuma laikā uzņemtie fotoattēli atklāja "piepampušās sejas sindromu", kas rosināja Skylab 3 pievienot rumpja un ekstremitāšu apkārtmēra mērījumus lidojuma laikā, lai iegūtu vairāk datu par šķietamo šķidruma pārvietošanos. Citi papildu testi ietvēra arteriālās asins plūsmas mērījumus ar okluzīvu aproci ap kāju, sejas fotogrāfijas, kas uzņemtas pirms lidojuma un lidojuma laikā, lai pētītu "piepampušās sejas sindromu", venozo atbilstību, hemoglobīna līmeni, urīna īpatnējo svaru un urīna masas mērījumus. Šie lidojuma testi sniedza papildu informāciju par šķidruma sadalījumu un šķidruma līdzsvaru, lai labāk izprastu šķidruma pārvietošanās parādības.
Skylab 3 bioloģiskajos eksperimentos tika pētīta mikrogravitācijas ietekme uz pelēm, augļu mušām, atsevišķām šūnām un šūnu kultūras barotnēm. Tika pētītas cilvēka plaušu šūnas, lai pārbaudītu šūnu kultūru bioķīmiskās īpašības mikrogravitācijas vidē. Divi eksperimenti ar dzīvniekiem ietvēra kabatas peļu hronobioloģiju un augļu mušu cirkādo ritmu. Abi eksperimenti bija neveiksmīgi, jo 30 stundas pēc starta radās strāvas padeves pārtraukums un dzīvnieki gāja bojā.
25. septembrī 11:16:42 UTC Skylab 3 atvienojās no stacijas. 22:19:51 UTC komandmodulis nolaidās Klusajā okeānā, kur to sagaidīja lidmašīnu bāzes kuģis USS New Orleans. Kosmiskais lidojums ilga 59 dienas 11 stundas 9 minūtes 1 sekunde.
Ārpuskuģa aktivitātes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]| Misija | Slūžu kamera | Kosmonauti | Sākums (UTC) | Beigas | Ilgums | Darbība |
|---|---|---|---|---|---|---|
| Skylab 3 | Skylab 3 | Ouens Geriots Džeks Lousma |
06.08.1973. 17:30 | 7. augusts 00:01 | 6 h 31 min | Izvērsts divpolu saules aizsargs, lai uzlabotu temperatūras kontroli Skylab, nomainītas filmu kasetes Saules observatorijā un uzstādīti mikrometeoroīdu noteikšanas paneļi. |
| Skylab 3 | Skylab 3 | Ouens Geriots Džeks Lousma |
24.08.1973. 16:24 | 20:55 | 4 h 31 min | Uzstādīta jauna žiroskopa kārba, nomainīta filmu kasete Saules observatorijā. |
| Skylab 3 | Skylab 3 | Ouens Geriots Elans Bīns |
22.09.1973. 11:18 | 13:59 | 2 h 41 min | Nomainīta filmu kasete Saules observatorijā un noņemts termisko pārklājumu eksperimentu panelis. |
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skylab 3.
- SKYLAB: A CHRONOLOGY NASA History
- SKYLAB SUMMARY NASA History
- Apollo 201, 202, 4 — 17 / Skylab 2, 3, 4 / ASTP (CSM) Gunter Dirk Krebs
| |||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
