Pāriet uz saturu

Oļegs Znaroks

Vikipēdijas lapa
Oļegs Znaroks
Олег Знарок
Oļegs Znaroks 2014. gadā
Personas dati
Dzimis 1963. gada 2. janvārī (61 gads)
Valsts karogs: Padomju Savienība Ustjkatava, Čeļabinskas apgabals, Krievijas PFSR, PSRS (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Augums 183 cm
Svars 91 kg
Sporta veids Hokejs
Pozīcija Uzbrucējs
Profesionāļa karjera 1984—2002
Kluba informācija
Klubs Flag of Krievija Krievija Maskavas "Spartak"
Amats Galvenais treneris
Līga KHL
Profesionālie klubi
Sezonas Klubs
1978—1982 Valsts karogs: Padomju Savienība Čeļabinskas "Traktor"
1983—1992 Valsts karogs: Padomju Savienība Rīgas "Dinamo"
1992 Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Menas "Mariners"
1992—1994 Valsts karogs: Vācija Landsbergas EV
1994 Valsts karogs: Čehija Ostravas "Vítkovice Steel"
1994—1995 Valsts karogs: Vācija Landsbergas EV
1995—2000 Valsts karogs: Vācija Freiburgas "Woelfe"
2000—2002 Valsts karogs: Vācija Heilbronnas "Falken"
Nacionālā izlase
Sezonas Valsts
1990—1991 Flag of Padomju Savienība PSRS
1994—1999 Flag of Latvija Latvija
Trenera karjera
Sezonas Klubs
2006—2011 Valsts karogs: Latvija Latvijas izlase
2008—2010 Valsts karogs: Krievija Balašihas HK MVD
2010—2014 Valsts karogs: Krievija Maskavas "Dinamo"
2014—2018 Valsts karogs: Krievija Krievijas izlase
2016—2018 Valsts karogs: Krievija Sanktpēterburgas SKA
2018  Olimpiskie sportisti no Krievijas
2019—2021 Valsts karogs: Krievija Maskavas "Spartak"

Infokaste atjaunota 2024. gada 15. maijā.

Oļegs Znaroks (krievu: Олег Валерьевич Знарок; dzimis 1963. gada 2. janvārī Ustjkatavā, Čeļabinskas apgabalā, Krievijā) ir krievu tautības bijušais Latvijas hokejists, tagad treneris. Bijis gan Latvijas, gan Krievijas hokeju izlašu galvenais treneris.

Latvijas pilsonība O. Znarokam tika piešķirta 1996. gadā par īpašiem nopelniem valsts labā, tomēr 2001. gadā O. Znaroks izšķīrās par labu Vācijas pasei, šī iemesla dēļ Latvijas pilsonība hokejistam tika anulēta un šobrīd viņš ir Vācijas pilsonis.

2006. gadā viņš kļuva par Latvijas izlases galveno treneri, ieņēma šo amatu līdz 2011. gadam. 2008. gadā O. Znaroks tika apstiprināts par Kontinentālās hokeja līgas kluba Balašihas MVD galveno treneri, ar šo komandu sasniedza KHL finālsēriju 2010. gadā, ar OHK "Dinamo" komandu divas reizes ir izcīnījis Gagarina kausu (2012, 2013). 2014. gadā apstiprināts par Krievijas hokeja izlases galveno treneri, ar kuru kļuva par 2014. gada Pasaules čempionāta uzvarētāju.

Spēlētāja karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

O. Znaroka tēvs Valērijs bija Čeļabinskas apgabalā pazīstams futbola un hokeja treneris. Jau junioru vecumā jaunais hokejists spēlēja augstā līmenī un 1981. gadā tika iekļauts PSRS izlasē un spēlēja Eiropas junioru čempionātā. Vēlāk bijis arī PSRS hokeja izlases sastāvā 1990. un 1991. gadā.

1978.-1982. gadā O. Znaroks spēlēja PSRS Augstākās līgas komandā Čeļabinskas "Traktor", bet pēc tam pārcēlās uz Rīgu. 7 sezonas nospēlējis Rīgas "Dinamo", viņš nonāca AHL klubā Menas "Mariners" no kura centās sasniegt NHL, tomēr tas neizdevās un pēc 6 AHL nospēlētām spēlēm O. Znaroks devās uz Vāciju, kur pievienojās Landsbergas EV klubam. Vēlāk 5 sezonas aizvadīja citā Vācijas klubā - Freiburgas "Woelfe", bet savu spēlētāja karjeru O. Znaroks beidza 2002. gadā Vācijas 2. bundeslīgas klubā Heilbronnas "Falken".

No 1995. līdz 1999. piedalījies četros Pasaules čempionātos Latvijas hokeja izlases sastāvā, bijis izlases kapteinis. O. Znaroka gūtie vārti izšķirošajā spēlē ar Šveices izlasi 1996. gadā Eindhovenā Pasaules čempionāta B grupā ļāva Latvijas izlasei pirmo reizi nokļūt spēcīgāko komandu divīzijā.

Trenera karjera

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākus gadus vadīja dažādas Latvijas junioru izlases un strādāja arī par vairāko iepriekšējo izlases treneru asistentu. 2006. gadā viņš kļuva par Latvijas izlases galveno treneris vienlaicīgi esot arī Latvijas hokeja līgas kluba SK Rīga 20 galvenais treneris. Pēc starta 2011. gada Pasaules čempionātā, kurā Latvijas izlase izcīnīja 13. vietu, O. Znaroks tika atbrīvots no Latvijas izlases galvenā trenera amata.[1]

2008. gadā O. Znaroks tika apstiprināts par Kontinentālās hokeja līgas kluba Balašihas MVD galveno treneri, ar šo komandu sasniedza KHL finālsēriju 2010. gadā. Viņa asistents Latvijas izlasē un Piemaskavas klubā ir ilgstošais partneris Latvijas izlasē Harijs Vītoliņš. Pēc 2009.-2010. gada KHL sezonas MVD komanda apvienojās ar Maskavas "Dinamo", bet O. Znaroks tika apstiprināts par jaunizveidotā kluba OHK "Dinamo" galveno treneri. Kopā ar komandu 2012. un 2013. gadā izcīnīja Gagarina kausu. Gan 2012., gan arī 2013. gadā Znaroks ieguva līgas labākā trenera apbalvojumu.

Paralēli darbam ar Krievijas izlasi, 2016. gada 1. jūnijā Oļegs Znaroks tika iecelts par Sanktpēterburgas SKA galveno treneri uz diviem gadiem. Jau pirmajā sezonā komanda uzvarēja Gagarina kausā (finālā tika pieveikts esošais čempions – Magņitogorskas "Metallurg"), tādējādi Znaroks kļuva par pirmo treneri, kurš ieguva šo trofeju trīs reizes. 2018. gada 30. aprīlī Oļegs Znaroks tika atcelts no galvenā trenera amata pēc līguma termiņa beigām.[2]

No 2019. gada 29. aprīļa Znaroks ir hokeja kluba Maskavas "Spartak" galvenais treneris.[3]

Darbs ar Krievijas izlasi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2014. gadā tika apstiprināts par Krievijas hokeja izlases galveno treneri,[4] ar kuru kļuva par 2014. gada Pasaules čempionāta uzvarētāju, finālā uzvarot Somijas izlasi ar rezultātu 5:2. Finālmača laikā pats Znaroks nevarēja vadīt komandu un skatījās maču no skatītāju tribīnēm, jo bija diskvalificēts uz vienu spēli, kuru viņam uzlika Starptautiskās Hokeja federācijas Disciplinārā komiteja par draudīgu žestu Zviedrijas hokeja izlases trenerim Rikardam Grēnborjam pusfinālā. Pēc spēles Znaroks taisnojās, ka viņš it kā rādījis oponentam uz savu slimo rīkli.[5] Krievijas izlases finālspēli vadīja galvenā trenera palīgs Harijs Vītoliņš.[6][7]

Znaroka vadībā nākamajos pasaules čempionātos Krievijas izlasei atkārtot 2014. gada panākumu vairs neizdevās. 2015. gadā Prāgā komanda finālā zaudēja kanādiešiem ar graujošu rezultātu 1:6 un ieguva sudraba medaļas. 2016. un 2017. gadā bija jāsamierinās ar bronzu, jo 2016. gadā pusfinālā komanda zaudēja somiem, bet 2017. gadā kanādiešiem.

2018. gadā Znaroka vadībā Krievijas komanda, spēlējot ar vārdu "Olimpiskie sportisti no Krievijas", uzvarēja Phjončhanas olimpisko spēļu hokeja turnīrā un ieguva zelta medaļas.[8]

2018. gada 12. aprīlī kļuva zināms, ka pasaules čempionātā Dānijā komandu vadīs Iļja Vorobjovs, un Znaroks pārņems komandas konsultanta amatu.[9] 2018. gada 31. maijā oficiāli beidzās līguma termiņš starp Oļegu Znarku un Krievijas Hokeja federāciju.[10] 2018. gada 27. novembrī Znaroks tika iecelts par Krievijas nacionālās komandas galvenā biroja konsultantu. Viņa pienākumos ietilpst rezerves sagatavošana - darbs ar junioru, jaunatnes un olimpiskajām komandām.[11]

Privātā dzīve

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oļega Znaroka jaunākā meita Alise Znaroka ir modele.[12]

Apbalvojumi un pagodinājumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Atlaiž Znaroku un visu valstsvienības personālu Arhivēts 2011. gada 28. augustā, Wayback Machine vietnē. TVnet.lv
  2. ↑ «ХК СКА объявил об уходе главного тренера Олега Знарка». ТАСС (krievu). Skatīts: 2020-02-20.
  3. ↑ «ОЛЕГ ЗНАРОК ВОЗГЛАВИЛ «СПАРТАК»» (krievu). spartak.ru. 2019-04-29.
  4. ↑ «Znaroks trenēs Krievijas izlasi, Vītoliņš pārņems "Dynamo" vadību». Sportacentrs.com. Skatīts: 2014. gada 29. martā.
  5. ↑ «Знарок: жест означал, что у меня болит горло». Газета.Ru. 2014-05-24. Skatīts: 2020-02-20.
  6. ↑ Сборная России стала чемпионом мира по хоккею. // lenta.ru (26 мая 2014 года) (krieviski)
  7. ↑ «Harijs Vītoliņš: ar Znaroku sazinājāmies pa rāciju» (latviešu). delfi.lv. 26.05.2014. Skatīts: 2020-02-20.
  8. ↑ «Olimpiskie sportisti no Krievijas Phjončhanā triumfē hokeja turnīrā» (latviešu). sports.tvnet.lv. 2018. gada 25. februāris. Skatīts: 2020-02-20.
  9. ↑ «Воробьев назначен временно исполняющим обязанности главного тренера сборной России, Знарок – консультант команды» (krievu). sport-express.ru. 12 апреля 2018 года.
  10. ↑ «ФХР поблагодарила Знарка за работу в качестве главного тренера сборной России». ТАСС (krievu). Skatīts: 2018-06-01.
  11. ↑ «Никто не предложил работу»: Знарок вернулся в сборную (krieviski)
  12. ↑ Znaroka meita fanus priecē ar žilbinošiem foto[novecojusi saite] Delfi.lv
  13. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 3 сентября 2018 года № 505 «О награждении государственными наградами Российской Федерации иностранных граждан» (krieviski)
  14. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 26 мая 2014 года № 364 «О награждении государственными наградами Российской Федерации членов национальной сборной команды России по хоккею» (krieviski)
  15. ↑ Путин вручил госнаграды хоккеистам и тренерам сборной России, победившим на ЧМ-2014. // itar-tass.com (27 мая 2014 года) (krieviski)
  16. ↑ Указ Президента Российской Федерации от 18 мая 2012 года № 629 «О награждении государственными наградами Российской Федерации работников автономной некоммерческой организации «Объединённый хоккейный клуб «Динамо», город Москва» (krieviski)
  17. ↑ Мутко присвоил Знарку и Витолиньшу почётные звания заслуженных тренеров России. // rsport.ru (21 мая 2013 года) (krieviski)

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Sporta amati un pozīcijas
Priekštecis:
Pjotrs Vorobjovs 		Latvijas hokeja izlases galvenais treneris
2006—2011 		Pēctecis:
Teds Nolans
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Oļegs_Znaroks&oldid=4163205"