Mihaels Jozefs fon der Borhs
|
Mihaels Jozefs fon der Borhs (vācu: Michael Josef von der Borch, poļu: Michał Borch; 1806 – 1881) bija no Borhu dzimtas cēlies Latgales muižnieks, Preiļu muižas īpašnieks (1835-1866), Vitebskas guberņas šļahtas maršals (marszałek szlachty), arheologs, vēsturnieks un rakstnieks. Pirmais veicis izrakumus Jersikas pilskalnā.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1806. gada 11. janvārī[1] Preiļu muižas īpašnieka Jozefa fon der Borha ģimenē. Pēc tēva nāves 1836. gadā mantoja Preiļu muižu, nodarbojās ar rakstniecību. M. Borha publikāciju vidū bija apcere „Divi vārdi par Daugavu”, dzejisks darbs par Jersikas pilskalnu „Gercike”, raksts, kurā aplūkoti reti dokumenti, kas apkopo materiālus par Latgales baznīcu un draudžu apsekojumiem. No 1860. gada veica vērienīgus pils pārbūves un parka labiekārtošanas darbus. 1866. gadā viņš muižu pārdeva angļu tirgotājam Johanam Henriham Fredrikam, sev atstājot tikai kapelu un parka vārtu sarga māju.
Veica arheoloģiskos izrakumus latgaļu kapulaukā Tistavā – Zeimaņos un viens no pirmajiem pareizi norādīja, ka Indriķa hronikā minētā ķēniņa Visvalža pils Jersika atradusies augšpus Līvāniem, Daugavas labajā krastā, vietā, kas vēl joprojām tika saukta Pilskalnu (Schlossberg). Miris 1881. gada 6. novembrī.
Mihaela Borha bibliotēku mantoja viņa dēls Eizebijs (Euzebiusz). Borhu bibliotēkas daļu 19. gadsimta 2. pusē nopirka Biržu grāfs Jonass Tiškēvičs.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]M. Borhs sarakstīja daudz darbu, lielākā daļa no tiem publicēti K. Buiņicka izdotajā almanahā Rubon (Daugava), kura desmit sējumi nāca klajā Viļņā (1842-1849). Uzrakstījis arī romānus „Rohneda”, „Uz smiltīm” un „Kņazes Eifrozīnes dzīve”.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Michał Borch h. Trzy Kawki
- ↑ «Preiļu novada dome, 2004». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 20. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 17. martā.