Lerna
| Lerna | |
|---|---|
| Λέρνη | |
 "Dakstiņu nama" kāpnes uz 2. stāvu. | |
  Lerna | |
| Atrašanās vieta |
 Grieķija |
| Reģions | Argolīda |
| Koordinātas | 37°33′04″N 22°43′06″E / 37.55111°N 22.71833°EKoordinātas: 37°33′04″N 22°43′06″E / 37.55111°N 22.71833°E |
| Veids | Apdzīvota vieta |
| Vēsture | |
| Kultūras | Hellādas (Lernas I-V) |
| Piezīmes | |
| Izrakumi | no 1952. gada |
| Arheologi | Džons Kaski |
| Stāvoklis | Drupas |
| Publiska piekļuve | Arheoloģiskais parks |
Lerna (gr. Λέρνη) ir klasiskās Grieķijas vēsturiskais apgabals, kas pazīstams ar saviem avotiem (Strabons rakstīja, ka Lernas avoti bija ārstnieciski) un seno ezeru netālu no Peloponēsas austrumu piekrastes uz dienvidiem no Argosas. Tā atradās netālu no mūsdienu Mili ciemata pie Argolika. Grieķu mitoloģijā Lerna ir pazīstama ar Lernas hidru, kas sargāja ieeju mirušo valstībā, un kuru nosita Hērakls, veicot savu kārtējo varoņdarbu.[1] Karsta avoti ir saglabājušies līdz mūsdienām, bet lagūnu ezers 19. gadsimtā samazinājās izmēros un pēc tam izžuva.
Lerna bija apdzīvota vismaz no neolīta laika. No agrā hellādas laika (2500-2300 gadi pr.Kr.) šeit ir atklāta liela, bagātīga celtne, saukta par "Dakstiņu namu". Kāpnes norāda, ka namam ir bijuši vismaz divi stāvi.
Pausānija apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Antīkais ģeogrāfs Pausānijs savā darbā "Grieķijas apraksts" Lernu aprakstīja šādi:
| “ | Atgriežoties atkal uz taisno ceļu, mēs pārceļamies pār Erasinai un nonākam pie Himaras upes. Blakus šai vietai atrodas akmeņu nožogojums un runā, ka Plutons, kad nozaga Koru, Demētras meitu, šajā vietā nolaidās tā saucamajā pazemes valstībā. Lerna, kā jau es teicu sākumā, atrodas pie jūras un šeit tiek rīkotas lernejas (Lernas Demētrai veltītas mistērijas).
Šeit ir svētā audze, kas sākas pie kalna, saukta par Pontinu. Šis Pontina kalns neļauj lietusūdenim ietecēt (jūrā), bet uzņem to sevī. No šejienes tek Pontinas upe. Kalna virsotnē atrodas Atēnas Saitidas templis, no kura ir palikušas tikai drupas, kā arī Hipomedona nama pamati, kurš kopā ar Poliniku, Edipa dēlu, gāja pret Tēbām, lai viņu atriebtu. Sākot no šī kalna - gandrīz līdz pašai jūrai - stiepjas platānu audze. Tās robežas veido: no vienas puses Pontinas upe, bet no otras puses vēl viena upe ar nosaukumu Amimona, kas nosaukta Danaja vienas meitas vārdā. Audzē atrodas Demētras Prostimnas, Dionīsa statujas, un vēl neliela sēdošas Demētras statuja. Šīs statujas ir veidotas no marmora, bet citā vietā, pašā templī ir sēdoša Dionīsa Saota (Glābēja) koka statuja. Pie jūras atrodas Afrodītes marmora atveidojums — runā, ka tas ir Danaja meitu veltījums, bet pats Danajs Pontinas krastā uzcēla templi par godu Atēnai. Runā, ka mistēriju lerniešiem dibināja Filamons. Stāstam, kas saistīts ar šo mistēriju, acīmredzot nav pārāk sena izcelsme. Tas pats stāsts, kas pierakstīts, kā es dzirdēju, uz vara sirds, un kurš tiek piedēvēts Filamonam, patiesībā Filamonam nepieder, kā to pierādīja Arrifons, kurš iepriekš bija Trikonijas pilsonis Etolijā, bet tagad viena no pašām ievērojamākajām Līkijas personām. Viņš neparasti meistarīgi prot pastāstīt to, ko pirms tam neviens nebija pamanījis. Lūk, kādā veidā viņš izmeklēja šo lietu: kā dzejolis, tā arī teksts bez atskaņām, kas ar to saistīts, viss ir rakstīts doriskajā izloksnē. Bet līdz Heraklīdu atnākšanas laikam Peloponēsā argosieši runāja tajā pat izloksnē kā atēnieši. Filamona laikā, pēc manām domām, pat doriešu nosaukumu neviens grieķis nebija dzirdējis. Lūk, kā visu to pierādīja Arrifons. Pie Amimonas iztekas aug platāns, zem kura, kā mēdz runāt, izauga slavenā hidra. Esmu pārliecināts, ka šis dzīvnieks pēc izmēriem pārsniedza visas citas hidras, un, ka tai bija tik spēcīga inde, ka Herakls ar tās žulti apsmērēja savu bultu galus. Bet galva, kā man šķiet, bija viena un ne vairāk. Dzejnieks Pisandrs no Kamirejas tādēļ, lai dzīvnieks rādītos briesmīgāks, un viņa poēma interesantāka, vienas galvas vietā pierakstīja šai hidrai daudz galvu. Redzēju es tā saucamo Amfiarajas avotu un Alkionijas purvu, caur kuru, kā stāsta argosieši, Dionīss nolaidās Aīdā, lai izvestu no pazemes Semelu, bet noeju uz šejieni viņam parādīja Polimns. Šī purva dziļums ir neierobežots, un es nezinu nevienu cilvēku, kuram kaut kādā veidā izdotos sataustīt tā dibenu. Pat Nerons, uzsākot šo eksperimentu un, pieliekot visas pūles gūt panākumus, pavēlot savīt vairākus stadijus garu virvi, kuras galā piesiet svina atsvaru, pat viņš nespēja tikt skaidrībā, kāda ir tā dziļuma robeža. Es dzirdēju par šo purvu vēl šādu stāstu: ja skatīties uz tā ūdens virsmu, tad tā liekas gluda un mierīga. Bet, kas šī skata pievilts mēģinātu tajā peldēt, to šis ūdens novelk lejā un, satverot, ierauj bezdibenī. Apkārtmērā šis purvs ir ne vairāk par trim stadijiem. Tā krastos aug zāle un niedres. Bet to, ko ik gadus naktī dara tā krastos par godu Dionīsam, aprakstīt vispārējai zināšanai, pēc manām domām būtu zaimojoši. |
” |
Arheoloģiskie dati
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Izrakumus Lernā 1952. gadā sāka Džons Kaski (John L. Caskey). Viņa publikāciju sērija par Lernas bronzas laikmeta slāņiem (numurēti I-V) bija iekļauta daudzu citu pētnieku darbos.
Lerna bija apdzīvota kopš neolīta, ne vēlāk kā 5000 gadu pr.Kr., bet pēc tam tika pamesta līdz pat agrajam bronzas laikmetam (Grieķijas vēstures hellādas periods). Vietējās krama apstrādes tehnoloģijas ar eksportēto obsidiānu un vietējo krama slānekli liecina par kultūras nepārtrauktību minētā ilgā perioda laikā. Bet no Milas ievestā obsidiāna daudzuma samazināšanās norāda uz liela attāluma tirdzniecības apjomu samazināšanos agrās hellādas III perioda beigās, kas atbilst Lerna IV periodam.
Lernā ir atklāts viens no lielākajiem aizvēsturiskajiem Grieķijas kurgāniem, kas uzbērts ilgā neolīta perioda laikā. Pēc tam tā virsotne tika izlīdzināta un izstiepta, līdzīgi tam, kā tas bija darīts agrās hellādas apmetnēs Eutresā un Orhomenā, un virs kurgāna tika izveidota jauna apmetne. Šis slānis ir zināms kā "Lerna III" un atbilst agrās hellādas II periodam. Lernas III atradumos nav atrodama pārmantojamība no iepriekšējiem slāņiem. Šis slānis iekļauj sevī divstāvu pili vai administratīvo centru. Sienu biezums atsevišķās vietās sasniedz 1 m, bet garums 25 m, kas pēc mērogiem atbilst vienīgi Tīrintas lielajam tolosam 28 m diametrā. Pils ir pazīstama ar nosaukumu "Dakstiņu nams". Pils bija labi nocietināta, kuru ieskāva dubultais aizsardzības sienu riņķis ar torņiem. Tā kalpoja par administratīvo centru 2500—2200 gadu pr.Kr. periodā. Kaut arī Lernā ir izdalīti pieci secīgi apdzīvotības periodi, "dakstiņu nams" pēc ugunsgrēka netika atjaunots. Tikai vidushellādas perioda beigās kurgānā, kas izveidojās virs drupām, bija izraktas šahtveida kapenes, attiecīgi, uz to laiku par pils nozīmību bija jau aizmirsts.
Lernas III keramiku pārstāv šai kultūrai raksturīgus traukus ar snīpi, kurus arheologi sauc par "mērces traukiem", jo to malas izliecas uz augšu slīpa snīpja veidā. Šeit ir atrastas bļodas ar izliektām malām gan ar plakanu, gan arī ar apaļu pamatni. Ir zināmas arī platas tases ar glazētām malām, kas ir patīkamākas dzerošā lūpām. Krūkām un hidrijām ir izlocīts profils ar paplašinājumu vidū. Reizēm ir sastopami izgreznoti trauki, uz dažām keramikas lauskām var sastapt iespiestus ornamentus, kuru izveidošanai tika lietoti cilindriski zīmogi. Interesanti ir atzīmēt, ka vieni un to paši cilindriskie nospiedumi ir atrasti Lernā, Tīrintā un Ziguriesā.
Lerna IV (agrās hellādas III periods) ir raksturīgs ar krasām izmaiņām arheoloģiskajā kultūrā. Tagad tas vairs nav nocietināts pārvaldes centrs, bet neliels pilsētas tipa ciemats ar divu līdz trīs istabu namiem un rupju ķieģeļu sienām un akmens pamatnēm. Dažos namos ir centrālie apaļie pavardi. Starp mājām gāja šauras šķērsielas. Šajā attīstības fāzē Lernā parādās daudzas haotiski izvietotas akas, kuras ar laiku tika aizpildītas ar atkritumiem, kauliem, lauskām un pat veseliem traukiem. Keramiku, kas būtiski atšķiras no Lerna III keramikas, raksturo jaunu formu virkne, kā arī podnieka ripas izmantošanas pazīmes — regulāras spirāliskas gropes pamatnē un paralēli drapējumi. Tipisks Lernas IV keramikas dekorējums ir tumšas glazūras ornaments uz balta fona. Dž.Kaski noteica agrīnos keramikas paraugus kā analoģiskus vidushellādas perioda mīniešu kultūras raksturīgajai keramikai, bet starp nedaudzajiem neapšaubāmi importētajiem keramikas paraugiem — spārnotā krūka, domājams, kas nāk no Trojas IV.
Lerna V ir iepriekšēja perioda turpinājums, taču šajā laikā rodas daudz jaunu keramikas stilu, konkrēti, keramika ar matētu rakstu, pelēkās mīnijiešu keramikas Argosas versija (ar bieziem triepieniem), kā arī ļoti pieaug importēto keramikas izstrādājumu daudzums, kas nāk no Kiklādām un mīnojiešu Krētas (vidusmīnojas IA periods). Šajā laikā plaši izplatās paraža mirušos apbedīt namos vai starp tiem.
Mikēnu (vēlās hellādas) laikā Lerna kalpo par kapiem, kuri tika pamesti drīz vien pēc 1250. gada pr.Kr.
Mūsdienu ģeoloģiskās tehnoloģijas, kā piemēram seržu urbšana, ļāva noteikt pazudušā svētā Lernas ezera atrašanās vietu, kas pēc būtības bija saldūdens piekrastes ezers, nošķirts no jūras ar smilšu kāpu. Agrajā bronzas periodā ezera diametrs bija 4,7 km. Apvidus atmežošanas rezultātā ezers pārtapa malārijas purvā, kura paliekas izžuva 19. gadsimtā.
Lernas hronoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Lerna I — agrais neolīts, 6—5. gadu tūkstotis pr.Kr. (artefakti)
- Lerna II — vidējais neolīts, pēc 5. gadu tūkstoša pr.Kr., (1 nams no agrā vidējā neolīta, vēlā neolīta un agrā hellādas I perioda pēdas), (3. gadu tūkstoša pr.Kr. sākums).
- Lerna III — agrais hellādas II periods, 3. gadu tūkstoša pr.Kr. vidus (2750/2700-2300/2200), (fortifikācija, "dakstiņu nams" un 2 mazāki nami)
- Lerna IV — agrais hellādas III periods, 3. gadu tūkstoša pr.Kr. beigas (2300/2200-2050/2000), (toloss un 2 nami)
- Lerna V — vidushellādas periods, 2. gadu tūkstoša pr.Kr. sākums (2050/2000-1700/1675), (5 nami)
- Lerna VI — vidushellādas beigas un vēlais hellādas I periods, 17. gadsimta pr.Kr. sākums — 16. gadsimta pr.Kr. sākums, (2 šahtveida kapenes)
- Lerna VII — vēlais hellādas IIIA un IIIB periods, dzelzs laikmets (krāsns, datēta ar romiešu laiku)[2]