Harpūna

Harpūnlielgabals

Harpūna (no nīderlandiešu: harpoen) ir metamais ierocis (šķēps ar atskabargainu galu), ko izmanto ūdens un sauszemes dzīvnieku medīšanai.

Pirmās harpūnas parādījās paleolīta beigās, kļūstot par svarīgu medību ieroci gan šajā laikmetā, gan arī sekojošos akmens, bronzas un dzelzs laikmetos. Harpūnu varēja mest ar roku vai šķēpmeti. Pirmajām harpūnām bija zobots, no kāta atdalāms kaula, akmens vai metāla uzgalis, ko aukla savienoja ar kātu. Harpūnai ietriecoties dzīvnieka vai zivs ķermenī, uzgalis atdalījās no kāta.

Mūsdienās harpūna sastāv no tērauda galvas ar četrām atkarpēm un kāta, caur kuru izvilkta tērauda trose. Zvejniecībā tiek izmantotas arī harpūnas ar uzskrūvējamām granātām, kas, ietriecoties dzīvnieka ķermenī, sprāgst, nogalinot dzīvnieku. Šādu harpūnu svars sasniedz vairākus desmitus kilogramu. Harpūnas izšaušanai izmanto harpūnlielgabalu, bet sportā zemūdens šauteni.

Attēlu galerija

• 
  Kaula harpūna (akmens laikmets)
• 
  Kaula harpūnas (jamanu kultūra, Argentīna)
• 
  Inuītu harpūna
• 
  Rokas harpūna delfīnu zvejai
• 
  Harpūnlielgabals (Islande)
• 
  Sprāgstošā harpūna vaļu zvejai

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Harpūna.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)