Apdzīvotā vieta vēstures avotos pirmoreiz minēta 1545. gadā. Tā vairākkārt mainījusi īpašniekus un nosaukumus, līdz 1621. gadā Sigismunds III Hajsinu (Hajsyn) dāvājis šļahtičam Janam Dzeržkam par militāriem nopelniem. Vēlākos gados miests vēl mainījis īpašniekus, kuru skaitā bija arī kazaku atamani. 1744. gadā Polijas karalis Augusts III piešķīris Hajsinai Magdeburgas tiesības un ģerboni, bet 1792. gadā tā kļuva par apriņķa pilsētu. Vēlākos gados pilsēta cietusi karos un panīkusi un 19. gadsimta sākumā bijis maznozīmīgs ukraiņu un ebreju miestiņš. Gadsimta vidū pilsētā un tās apkārtnē uzbūvētas vairākas cukura fabrikas un tekstilrūpnīcas. 19. un 20. gadsimtu mijā Hajsina bija viena no lielākajām Podolijas pilsētām. Pilsoņu kara laikā pilsēta smagi cieta no ebreju grautiņiem. No 1923. līdz 1925. gadam Hajsina bija apvidus centrs Podolijas guberņā. Mūsdienās pilsētā vairāki pārtikas rūpniecības uzņēmumi, šūšanas un mēbeļu fabrikas.