Holotips

Holotips ir atsevišķs organisma fizisks (vai ilustratīvs) paraugs, kurš, cik zināms, ir ticis izmantots formālam sugas (vai arī zemāka ranga taksona) aprakstam. Tas ir vai nu vienīgais šāds paraugs (vai ilustrācija), vai arī viens no dažiem paraugiem, taču atzīmēts kā holotips. Saskaņā ar Starptautisko zooloģiskās nomenklatūras kodeksu (ICZN) holotips ir viens no nomenklatūras tipu veidiem. Starptautiskajā aļģu, sēņu un augu nomenklatūras kodeksā (ICN) un (ICZN) tipu formulējumi ir līdzīgi pēc pielietojuma, taču nav identiski terminoloģijā vai pamatkoncepcijās.

Piemēram, tauriņa Plebejus idas longinus holotips ir saglabājies šīs pasugas paraugs, kas atrodas Hārvarda Universitātes Salīdzinošās zooloģijas muzejā. Botānikā izotips ir holotipa dublikāts, kur holotips un izotips bieži vien sastāda viena un tā paša konkrētā auga dažādas daļas, vai arī paraugus no vienas kolekcijas.

Holotips ne vienmēr ir "tipisks" šim taksonam, kaut arī ideālā tā tam būtu jābūt. Reizēm holotips ir vienkārši kāda organisma fragments, īpaši fosiliju gadījumos. Piemēram, Pelorosaurus humerocristatus (Duriatitan), agrās juras liela zālēdāja dinozaura holotips ir fosilizējies kājas kauls, kas glabājas Londonas Dabas muzejā. Pat ja nākotnē tiks atrasts labāks eksemplārs, holotips netiks nomainīts.

Saskaņā ar ICN papildus vai precizējošais tips var būt apzīmēts kā epitips (pēc 9.8 paragrāfa), ja sākotnējais materiāls neapšaubāmi ir neviennozīmīgs vai nepietiekošs. Saglabājamais tips (ICN 14.3 pants) reizēm tiek izmantots nepareizi pielietota nosaukuma problēmas labošanai. Šāds paraugs aizvieto sākotnējo holotipu.

Ja holotips tiek nozaudēts vai tā nav, var tikt izvēlēts cits tips no dažādu tipu veidiem, atkarībā no gadījuma — lektotips vai neotips.

Piemēram, gan ICN, gan ICZN neotips ir tips, kurš bija izveidots vēlāk holotipa trūkuma dēļ. Bez tam saskaņā ar ICZN komisija ir pilnvarota aizvietot holotipu ar neotipu, ja noskaidrojas, ka holotipam nav nozīmīgu diagnosticējošu īpašību, kas ir nepieciešamas sugas atšķiršanai no tai radniecīgām sugām. Piemēram, krokodilveidīgais arhozaurs Parasuchus hislopi Lydekker, 1885 bija aprakstīts, pamatojoties uz priekšžokļa rostrumu (purna daļa), taču tas bija nepietiekoši, lai atšķirtu Parasuchus no tā tuviem radiniekiem. Tas Parasuchus hislopi padarīja par nomen dubium. Indiešu-amerikāņu paleontologs Sankars Čatterdži piedāvāja no pilna fosila skeleta izveidot jauna tipa paraugu. Starptautiskā zooloģiskās nomenklatūras komisija izskatīja šo gadījumu un piekrita nomainīt iepriekšējo holotipu pret piedāvāto neotipu.

Jauna tipa parauga izveidošanas procedūra tiek sākta tad, kad oriģināls tiek nozaudēts. Šajā sakarā var pieminēt nesenus skaļus sugu aprakstus, kuros paraugs, atzīmēts kā holotips, bija dzīva būtne, kurai tika ļauts palikt savvaļā (piemēram, jauna pērtiķa — kapucīna suga (Cebus ģints),^[1] Marleyimyia xylocopae, vai makaks Macaca munzala). Šādos gadījumos faktiska tipiska parauga, kam būtu jābūt pieejamam izpētei, nav, un ir varbūtība, ka izveidojušās neviennozīmības gadījumā sugu identificēšanā nākamie autori var balstīties uz dažādiem ICZN punktiem, kas ļauj sugām izveidot neotipus. ICZN 75.3.7 pants paredz, ka neotipa izveidošana būtu papildināma ar "paziņojumu par to, ka neotips pēc publikācijas kļūst par atzītas zinātniskas vai mācību iestādes īpašumu ar personas vārdu, kas uztur pētniecisko kolekciju pienācīgos apstākļos, lai saglabātu paraugu tipus un darītu tos pieejamus pētniecībai". Holotipiem šādu prasību nav.

Atsauces

↑ Mendes Pontes, A.R., Malta A. and Asfora, P.H. 2006. A new species of capuchin monkey, genus Cebus Erxleben (Cebidae, Primates): found at the very brink of extinction in the Pernambuco Endemism Centre. Zootaxa 1200: 1-12.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Holotips.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

[1] Mendes Pontes, A.R., Malta A. and Asfora, P.H. 2006. A new species of capuchin monkey, genus Cebus Erxleben (Cebidae, Primates): found at the very brink of extinction in the Pernambuco Endemism Centre. Zootaxa 1200: 1-12.

[1]