Krosfells
| Krosfells | |
|---|---|
 Skats uz Krosfellu pār Īdenas ieleju
| |
  Krosfells  Krosfells  Krosfells |
|
| Augstums | 893 m v.j.l. |
| Relatīvais augstums | 651 m |
| Atrašanās vieta |  Kambrija, Anglija, Apvienotā Karaliste
|
| Kalnu grēda | Penini |
 Krosfells Vikikrātuvē
| |
Krosfells (angļu: Cross Fell) ir kalns Anglijas ziemeļos, Peninu grēdas augstākā virsotne. Izvietojies Peninu ziemeļdaļā Kambrijas grāfistē, ietilpst Ziemeļpeninu nacionālajā ainavapvidū. Ar 893 m vjl augstumu Krosfells ir Anglijas augstākais kalns ārpus Leikdistrikta; tas paceļas pār apkārtējām ielejām 651 m augstumā.
Kalns veidots no smilšakmens, aleirolītiem un argilītiem, bet tā pamatne — no kaļķakmens, ainavā dominē virsājs un alpīnās pļavas. Kalnā ir bieža kalnu migla un spēcīgs vējš ar biežiem nokrišņiem līdz 2800 mm gadā, tādēļ tas nav populāra tūrisma vieta. Pa kalna dienvidrietumu nogāzi noplūstošais helmvinds (Helm Wind — ‘cepures vējš’) ir vienīgais vārdā nosauktais vējš Britu salās.[1] Helmvinda radītā klidzošā trokšņa dēļ kalns senatnē tika uzskatīts par ļauno garu mītni un dēvēts par Velnu kalnu (Fiends Fell).[2] Tiek uzskatīts, ka Augustīns no Kenterberijas savos ceļojumos 6.—7. gadsimtā esot svētījis kalnu tāpēc tas kristiešu tradīcijās kļuva pazīstams kā Krusta kalns.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krosfells.