Einstein Probe
| Einstein Probe 爱因斯坦探针卫星 | |
| KA veids | rentgenstaru orbitālā observatorija |
| Operators | Ķīnas zinātņu akadēmija,  Ķīna |
| Starts | 09.01.2024. 07:03 UTC |
| Starta vieta | Sjičana 3 Ķīna |
| Nesējraķete | Chang Zheng 2C, Ķīna |
| Darbības ilgums | 3 gadi (plānots)[1] |
| NSSDC ID | 2024-007A |
| SCN | 58753 |
| Tīmekļa vietne | https://ep.bao.ac.cn/ |
| Enerģija | Saules baterijas |
| Orbītas elementi | |
|---|---|
| Centr. ķermenis | Zeme |
| Orbītas veids | LEO |
| Apogejs | ~ 600 km |
| Perigejs | ~ 600 km |
Einstein Probe (爱因斯坦探针卫星, Aiyinsitan Tanzhen) ir Ķīnas rentgenstaru orbitālā observatorija. Šis ir Ķīnas zinātņu akadēmijas projekts sadarbībā ar Eiropas kosmosa aģentūru un Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtu.[1] Projekta galvenie mērķi ir "atklāt augstas enerģijas pārejas procesus un novērot mainīgos objektus". Kosmiskais aparāts orbītā tika palaists 2024. gada 9. janvārī.
Konstrukcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Einstein Probe masa ir 1450 kg, izmēri ir 3 × 3,4 metri.
Tai ir divi instrumenti:
- Wide-field X-ray Telescope (WXT) — platleņķa rentgenstaru teleskops, kā redzeslauks ir 3600 kvadrātgrādu. Tam ir izmantota modernākā omāra acs optika, kas ļauj aplūkot rentgenstaru notikumus dziļāk un plašāk, nekā tas bija iespējams līdz šim. "Omāra acs" optiku pirmo reizi izmēģināja Ķīnas zinātņu akadēmijas izstrādātajā Lobster Eye Imager for Astronomy (LEIA) misijā, kas bija izvietota 2022. gadā palaistajā pavadonī SATech-01.
- Follow-up X-ray Telescope (FXT) — sekojošais rentgena teleskops. Tā spoguļu modulis sastāv no 54 ielocītiem Voltera spoguļiem ar fokusa attālumu 1600 mm un efektīvo laukumu, kas lielāks par 300 cm² pie 1,5 keV. FXT optika ir pārņemta no Maksa Planka Ārpuszemes fizikas institūtā izstrādātā instrumenta eROSITA, kas bija uzstādīts 2019. gadā palaistajā Krievijas observatorijā Spektr-RG.
Kosmiskajā aparātā ir iebūvēta datu apstrāde un autonomas sekošanas iespējas, kas ļauj darbināt FXT, tiklīdz WXT konstatē rentgenstaru notikumu.
Lidojuma gaita
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Einstein Probe tika palaists 2024. gada 9. janvārī 07:03 UTC ar nesējraķeti Chang Zheng 2D no Sjičanas pavadoņu palaišanas centra. Kosmisko aparātu ievadīja apļveida aptuveni 600 km augstā maza slīpuma orbītā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Einstein Probe National Astronomical Observatories, Chinese Academy of Sciences
- Einstein Probe factsheet ESA
- Einstein Probe Max Planck Institute for Extraterrestrial Physics
- Einstein Probe (EP, Aiyinsitan Tanzhen) Gunter Dirk Kreb