Delfīnu dzimta
| Delfīnu dzimta Delphinidae (Gray, 1821) | |
|---|---|
 Zobenvalis (Orcinus orca) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Virsklase | Četrkājaiņi (Tetrapoda) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Vaļveidīgie (Cetacea) |
| Apakškārta | Zobvaļi (Odontoceti) |
| Virsdzimta | Delfīnu virsdzimta (Delphinoidea) |
| Dzimta | Delfīnu dzimta (Delphinidae) |
 Delfīnu dzimta Vikikrātuvē | |
Delfīnu dzimta (Delphinidae) ir vaļveidīgo kārtas (Cetacea) jūrā dzīvojošu zīdītāju dzimta, kas pieder pie zobvaļu apakškārtas (Odontoceti). Šajā dzimtā ir 39 mūsdienās dzīvojošas sugas, kas tiek dalītas 17 ģintīs. Dažas no dzimtas sugām mēdz saukt par vaļiem nevis par delfīniem, piemēram, zobenvalis.
Delfīnu dzimtas sugas ir sastopamas visos pasaules okeānos un lielākajā daļā jūru, kuras visbiežāk ir seklas un atklātas.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
No visām vaļveidīgo dzimtām delfīnu dzimtā ir vislielākā sugu dažādība. Mazākais dzimtā ir maoru delfīns (Cephalorhynchus hectori maui),[1] kura ķermeņa garums mazākajiem indivīdiem ir 1,2 m un masa 40 kg.[2] Toties lielākais ir zobenvalis (Orcinus orca), kura lielākie tēviņi sasniedz 9,5 m garumu un masu 8 tonnas.[3] Tomēr lielākā daļa sugu sver 50 – 200 kg. Vairumam sugu ir stāva muguras spura un pierē eholokācijas orgāns, lai gan ir sastopami izņēmumi. Ādas krāsai var būt dažādas variācijas.[4] Vairumam sugu ir daudz zobu, apmēram 100 - 200, lai gan dažām sugām ir mazāk zobu.
Barošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visas delfīnu sugas ir plēsīgas un barojas ar dzīvnieku izcelsmes barību. Lielākā daļa pamatā barojas ar zivīm, bet tiek medīti arī kalmāri un vēžveidīgie. Toties zobenvalis medī arī jūras zīdītājus, piemēram, roņus un citus vaļus, un delfīnus, kā arī jūras putnus, piemēram, pingvīnus.
Komunikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Delfīni ir sabiedriski un parasti veido barus. Dažām sugām barā var būt arī vairāki simti vai tūkstoši delfīnu. Dažām sugām bars ir samērā brīvs un neorganizēts, īpatņi brīvi pievienojas un atvienojas no bara. Bet citām sugām bari ir pastāvīgāka kopiena, kuru parasti vada dominējošs tēviņš.[4] Delfīni savā starpā komunicē ar skaņām un eholokāciju. Grūsnības periods ilgst 10 - 12 mēnešus un piedzimst viens mazulis.
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Delfīnu dzimta (Delphinidae)
- ģints Dienvidu delfīni (Cephalorhynchus)
- ģints Freizera delfīni (Lagenodelphis)
- ģints Grindas (Globicephala)
- ģints Iravadi delfīni (Orcaella)
- ģints Kuprainie delfīni (Sousa)
- ģints Mazie delfīni (Lissodelphis)
- ģints Mazie zobenvaļi (Pseudorca)
- ģints Meloņgalvas vaļi (Peponocephala)
- ģints Parastie delfīni (Delphinus)
- ģints Pelēkie delfīni (Grampus)
- ģints Plankumainie delfīni (Stenella)
- ģints Pudeļdeguna delfīni (Tursiops)
- ģints Pundurzobenvaļi (Feresa)
- ģints Šaursnīpja delfīni (Steno)
- ģints Tukuši (Sotalia)
- ģints Tumšie delfīni (Lagenorhynchus)
- ģints Zobenvaļi (Orcinus)
- †ģints Australodelphis
- †ģints Etruridelphis
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 Maui's Dolphins, World's Smallest Dolphin Species
- ↑ «ARKive: Hector's dolphin (Cephalorhynchus hectori)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 27. augustā. Skatīts: 2013. gada 6. jūnijā.
- ↑ «Killer Whale (Orcinus orca)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 15. februārī. Skatīts: 2013. gada 6. jūnijā.
- ↑ 4,0 4,1 Evans, Peter G.H. (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 180–185. ISBN 0-87196-871-1.