Gošenīts
Gošenīts (nosaukums cēlies no atradnes vietvārda - Gošena Masačūsetsā, ASV) ir bezkrāsains vai gandrīz bezkrāsains minerāla - berila paveids. Gošenīts ir salīdzinoši viens no retākajiem berila paveidiem taču fakts, ka tam nepiemīt pievilcīga krāsa un tas nav dzirkstošs, padara gošenītu salīdzinoši mazāk vērtīgu salīdzinājumā ar citiem berila paveidiem.
Sākotnēji termins "gošenīts" ietvēra arī sārtus un jebkuras bālas krāsas berilus. Kopš mūsu ēras I gadsimta gošenīts tiek izmantots citu bezkrāsainu dārgakmeņu viltošanai. Nereti aiz gošenīta kristāla tiek novietota zaļa vai citas krāsas folija, tādējādi radot smaragda un citu dārgakmeņu imitācijas.
Atradnes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ASV - Aidaho, Dienviddakota, Jūta, Kalifornija, Kolorādo, Konektikuta, Masačūsetsa, Meina, Ņūhempšīra, Virdžīnija un Ziemeļkarolīna
- Austrija - Augšaustrija
- Birma - Mandalaja, Mogoka
- Brazīlija - Minasžeraisa
- Bulgārija - Kardžali apgabals, Rodopu kalni
- Itālija, Toskāna - Elbas sala
- Kanāda, Manitoba
- Krievija - Čitas apgabals, Menzas rajons
- Ķīna, Hunaņas province un Sičuānas province
- Meksika
- Namībija - Erongo reģions un Kunene reģions
- Pakistāna - Gilgita un Hunzas ieleja
- Zimbabve - Austrummašonalenda un Rietummašonalenda