Bugrina
| Bugrina | |||
|---|---|---|---|
| ciemats | |||
| Бугрино | |||
 | |||
| |||
  Bugrina  Bugrina  Bugrina  Bugrina | |||
| Koordinātas: 68°46′58″N 49°18′13″E / 68.78278°N 49.30361°EKoordinātas: 68°46′58″N 49°18′13″E / 68.78278°N 49.30361°E | |||
| Valsts |
 Krievija | ||
| Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
| Federācijas subjekts | Ņencu autonomais apvidus | ||
| Dibināta | 1889 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 0,55 km2 | ||
| Iedzīvotāji (2017) | |||
| • kopā | 417 | ||
| • blīvums | 758,2/km² | ||
| Laika josla | UTC+3 (UTC+3) | ||
| Mājaslapa |
kolgadm | ||
 Bugrina Vikikrātuvē | |||
Bugrina (krievu: Бугрино) ir ciemats Krievijas ziemeļos, Ņencu autonomajā apvidū. Kolgujevas salas vienīgā pastāvīgi apdzīvotā vieta, Kolgujevas ciema padomes centrs. Izvietojies salas dienvidos pie Bugrjankas ietekas Remenkas līcī. Ciematā ir sākumskola, bērnudārzs, pasts, kultūras nams, ambulance ar aptieku, divi veikali, helikopteru lidlauks. No ciema 479 iedzīvotājiem 452 ir ņenci.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Salu atklāja pomori 13.—14. gadsimtā. Ilgu laiku tā palika neapdzīvota, kaut arī pomori to regulāri apmeklēja medību sezonas laikā. Pirmie 1767. gadā salā apmetās vecticībnieku kopiena, bet pēc gada cingas dēļ no 70 cilvēkiem dzīvi bija palikuši tikai četri. Kolonisti salā apmetās zemnīcās, ko ziemeļnieki sauc par bugranām (буграна), no kā arī cēlies Bugrinas nosaukums.[2] 1790. gadā salā tika nomitināta ņencu kopiena, kura tundras apstākļiem piemerotā tradicionālā dzīvesveida dēļ (cingas profilaksei lietoja pārtikā jēlu gaļu) veiksmīgi izdzīvoja. 19. gadsimta vidū salā dzīvoja vairāk kā 100 ņencu, no kuriem Bugrinā 6, bet pārējie kopā ar ziemeļbriežu ganāmpulkiem klejoja pa tundru.
1926. gadā tika izveidota Kolgujevas ciema padome un Bugrina kļuva par tās centru. 1936. gadā uzceltas vairākas mājas, internātskola, maizes ceptuve, veikals un klejotāji pakāpeniski sāka pārcelties uz mājām. Kopš 1915. gada ar pārtraukumiem darbojas Bugrinas polārā meteostacija.
1957. gadā uz salu sakarā ar kodolieroču izmēģināšanas poligona izbūvi uz Kolgujevu pārcēlās lielākā daļa no Novaja Zemļas ņenciem ar saviem ziemeļbriežu ganāmpulkiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Администрация Колгуеского сельсовета. ОБЩАЯ ИНФОРМАЦИЯ». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2020. gada 18. janvārī.
- ↑ «Администрация Колгуеского сельсовета. Краткая историческая справка». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 25. septembrī. Skatīts: 2020. gada 18. janvārī.