Austrijas–Sardīnijas karš
| Austrijas–Sardīnijas karš | |||||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
| Daļa no Risordžimento un Francijas-Habsburgu sāncensības | |||||||||
 Napoleons III Solferino kaujas laikā, Žana-Luija-Ernesta Meisonjē glezna, 1863. gads | |||||||||
| |||||||||
| Karotāji | |||||||||
 Francijas Otrā impērija Sardīnijas karaliste |
 Austrijas impērija | ||||||||
| Komandieri un līderi | |||||||||
|
Napoleons III Patriss de Makmahons Viktors Emanuels II Džuzepe Garibaldi Alfonso La Marmora |
Francis Jozefs I Hābsburgs Ferencs Gulaji Maksimiliāns I Hābsburgs (Meksika) Ludvigs fon Benedeks | ||||||||
| Spēks | |||||||||
|
: 128 000 312 lielgabali Sardīnijas karaliste: 56 00090 lielgabali[1] |
: 198 000 824 lielgabali | ||||||||
| Zaudējumi | |||||||||
|
: 5498 nogalināti vai miruši no ievainojumiem 1128 pazuduši 17 054 ievainoti 2040 ar slimībām saistītas nāves Kopā: 25 720 upuri : 1533 nogalināti3572 ievainoti 1268 pazuduši[2] Kopā: nav datu |
: 12 568 nogalināti vai miruši no ievainojumiem[2] Kopā: nav datu | ||||||||
Austrijas—Sardīnijas karš, saukts arī par Otro Itālijas neatkarības karu, bija viens no trim Itālijas neatkarības kariem, kas 1859. gadā notika starp Austrijas Impērijas karaspēku un apvienoto Sardīnijas Karalistes un Francijas impērijas karaspēku.
1859. gada 12. jūlijā karojošās puses noslēdza pamieru, kurā Austrijas Impērija atteicās no Lombardijas, bet saglabāja Venēciju. Sardīnijas karaliste 1861. gadā pārtapa par Itālijas Karalisti.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrijas–Sardīnijas karš.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
 | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |