Austrumfranku valsts

Austrumfranku valsts (latīņu: Francia orientalis) pastāvēja no 843. līdz 962. gadam. Izveidojās 843. gada Verdenas līguma rezultātā, kad Kārļa Lielā mazdēli vienojās par mantoto Karolingu dinastijas zemju sadalīšanu. Pēc tam, kad Karolingi 911. gadā zaudēja varu, franku vietā valstī sāka valdīt vācu izcelsmes valdnieki, kas aizsāka Svētās Romas impērijas un atšķirīgas Vācijas identitātes veidošanos.

843. gada līgums paredzēja, ka imperatora Luija Dievbījigā jaunākais dēls Luijs II Vācietis saņēma franku valsts zemes uz austrumiem no Reinas upes — Saksijas hercogisti, daļu Austrazijas, Alemāniju, Tīringenes hercogisti, Bavārijas hercogisti un Karintijas marku. Tikai Austrazijas daļa bija franku zeme, pārējās teritorijas franki bija iekarojuši iepriekšējo gadsimtu laikā, un šeit joprojām dominēja ģermāņu cilšu augstmaņi. Ziemeļos dzīvoja dāņi, bet austrumu un dienvidu pierobežā slāvi. 870. gadā, kārtējo reizi dalot mantojumu, Austrumfranku valsts ieguva daļu Lotaringas.

Karolingu dinastiskie strīdi noveda pie karaļa varas novājināšanās, un hercogu varas nostiprināšanās. No ieceltiem augstmaņiem, hercogu tituls un zemes kļuva par mantojamām. Karaļiem aizvien biežāk bija jāapspiež ambiciozu hercogu dumpji. 911. gadā, mirstot pēdējam Austrumfranku Karolingu valdniekam, Saksijas, Frankonijas, Bavārijas un Švābijas augstmaņi Rietumfranku Karolingu pārstāvja vietā par karali ievēlēja Karolingu radinieku, franku Frankonijas hercogu Konrādu I. Līdz 915. gadam viņa varu neatzina spēcīgais Saksijas hercogs Heinrihs. Karā pret dumpīgo Bavārijas hercogu Arnulfu 918. gada beigās Konrāds I guva nāvīgu ievainojumu, un par savu mantinieku nosauca Saksijas Heinrihu, kuru par karali ievēlēja tikai Saksijas un Frankonijas augstmaņi. Tādējādi vara pārgāja no frankiem uz sakšiem. Heinriham nācās ilgstoši karot ar pārējiem hercogiem, lai nostiprinātu savu karaļa varu. Līdz nāvei 936. gadā Heinriham bija izdevies nostiprināt savu varu un nepieļaut valsts feodālo sabrukumu, kā tas notika Rietumfranku valstī. Viņa mantinieks Otons I veiksmīgi karoja Centrālajā Eiropā un Itālijā, 962. gadā saņemot Romas imperatora kroni, un aizsākot Svētās Romas impērijas pastāvēšanu.

Karaļi

Luijs II Vācietis (843—876)
Luijs III Jaunākais (876—882)
Kārlis III Resnais (882—887)
Karintijas Arnulfs (887—899)
Luijs IV Bērns (900—911)
Konrāds I (911—918)
Heinrihs I Putnuķērājs (919—936)
Otons I (936—973)

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumfranku valsts.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)

Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.