Austrumdavao (filipīniešu: Lalawigan ng Silangang Davao, Lalawigan ng Davao Oriental, angļu: Province of Davao Oriental, sebuāņu: Lalawigan sa Sidlakang Dabaw, Lalawigan sa Davao Oriental) ir viena no Filipīnu provincēm valsts dienviddaļā, Davao reģionā. Administratīvi dalās 1 pilsētā un 10 municipalitātēs un sīkāk 183 barangajās. Provinces galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Mati. Province ir viens no galvenajiem kokosriekstu un kopras ražotājiem valstī un tiek dēvēta par «Filipīnu kokosriekstu galvaspilsētu».
Provincē daudznacionāls iedzīvotāju sastāvs — lielākā daļa ir autohtonie mandaji (261 742; 45,5 %), kalagani (29 504; 5,1 %) un manobo (17 608; 3,1 %), kā arī 20. gadsimtā ieceļojušie visaji (196 818; 34,2 %) un sebuāņi (27 531; 4,8 %).[1] Provinces lumadu tautas lielākoties praktizē savas tradicionālās politeistiskās reliģijas, bet visaji ir katoļi.
Līdz 19. gadsimta vidum provinces teritorija piederēja Magindanao sultanātam. 1848. gadā Davao līča piekrasti pakļāva spāņi Hosē Ujangurena vadībā, kas šeit 1849. gadā nodibināja Nuevagipuskojas (Nueva Guipúzcoa) provinci, nosauktu par godu Gipuskojas provincei Spānijā, ar centru Nuevavergarā (mūsdienās Davao). 1858. gadā province tika likvidēta un reorganizēta par Davao militāri politisko komandansiju. Pēc Filipīnu nonākšanas amerikāņu kontrolē 1898. gadā provincē ieplūda ieceļotāji no Visajām; sākās strauja saimniecības attīstība. 1903. gadā Davao tika iekļauta Moro provincē, kas aizņēma Mindanao salas dienvidus. 1914. gadā Moro province tika sadalīta un Davao kļuva par patstāvīgu provinci. 1967. gadā Davao provici sadalīja trijās, tajā skaitā Austrumdavao ar centru Mati.
Filipīnas
Austrumdavao Vikikrātuvē
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austrumdavao.