Alfons Jēgers
| Personas dati | |||
|---|---|---|---|
| Dzimis | 1919. gada 9. decembrī | ||
| Dzimšanas vieta |  Rīga, Latvija | ||
| Miris | 1998. gada 11. jūnijā (78 gadu vecumā) | ||
| Miršanas vieta | Rīga, Latvija | ||
| Sporta veids | futbols | ||
| Pozīcija | Uzbrucējs | ||
| Profesionālie klubi | |||
| Sezonas | Klubs | Sp† | (v)† |
| 1940 |  FK Dinamo | ||
| 1946—1948 | FK Dinamo | ||
| 1949—1952 | FK Daugava | ||
| Nacionālā izlase | |||
| 1940 | Latvija | 1 | (0) |
| Vadītās komandas | |||
| 1954—1956 | Darba rezerves | ||
| † Spēles (gūti vārti) tikai līgas spēlēs profesionālos klubos | |||
Alfons Jēgers (dzimis 1919. gada 9. decembrī Rīgā, miris 1998. gada 11. jūnijā Rīgā)[1] bija Latvijas futbolists un hokejists, pazīstamāks ar sasniegumiem FK Dinamo komandā. Viņš spēlēja kā uzbrucējs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nācis no vienkāršas strādnieku ģimenes, no Sarkandaugavas mikrorajona.
Pirmā komanda — arodorganizāciju sporta klubā, kurā spēlējis no 1937. līdz 1940. gadam. 1937. gadā jauniešu meistarsacīkstēs kļuvis par rezultatīvāko spēlētāju, gūstot 17 vārtu un iekļūstot Rīgas izlasē, tāpat tika izcīnīts čempiontituls.[1] 1938. gadā iekļuvis izlases kandidātu sarakstā. Šajā laikposmā vēl bija iesācējs profesionālajā sportā, viņš atzīmējis: "ar lielu bijību raudzījos uz tā laika slavenībām: Šeibelis, Raisteru, Kaņepu, Krupšu un citiem. Nemaz nevarēju pierast, ka spēlēju ar viņiem vienā laukumā un vienā komandā. [..] Pēc sacīkstes komandas sastādītājs Juris Rēdlihs-Raiskums mani uzslavēja, ka esmu labi iekļāvies spēlē."[2] Pirmo starptautisko spēli aizvadījis pret Tartu "Olimpija" (1:2), kur uzbrukumā spēlējis kopā ar Ēriku Raisteru, Frici Kaņepu, E. Freimani. Pēc padomju varas nostiprināšanās lielākā daļa spēlētāju iekļāvās FK Dinamo sastāvā, kuru trenēja Kārlis Upenieks, kas šai komandā kā pirmajā ieviesis trīs aizsargu sistēmu. Jēgers ieņēma vietu uzbrucēju līnijā.
Vācu okupācijas laikā par it kā mantas izšķērdēšanu kopā ar citu futbolistu Bergmani atradies cietumā, vēlāk nokļuvis Štathofas koncentrācijas nometnē. Futbolistam līdz ar Otrā pasaules kara notikumiem sportiskajā karjerā iestājās pārrāvums. Nedaudz vēlāk atsācis nodarboties ar futbolu, basketbolu, hokeju (Rīgas "Dinamo"), gūstot labus panākumus. "Dinamo" hokeja klubā spēlējis no 1947. līdz 1951. un no 1953. līdz 1957. gadam.[1] Viņš ir pēdējais sportists, kas spējis augstā līmenī spēlēt gan futbola, gan hokeja meistarkomandās.[1]
1946. gadā kopā ar "Dinamo" futbola komandu piedalījās Vissavienības meistarsacīkšu 2. grupā, ar Rīgas "Dauaga" komandu 1949. gadā piedalījies PSRS meistarsacīkšu A klasē (1. līgā). Vienīgais Latvijas futbolista, kas saņēmis PSRS Nopelniem bagātā sporta meistara goda nosaukumu (1951).[1] 1953. gadā pievienojās PSRS "Darba rezerves" komandai.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|