Pāriet uz saturu

Īssejas lāči

Vikipēdijas lapa
Īssejas lāči
† Arctodus (Leidy, 1854)
datorsimulācija - Milzu īssejas lācis (Arctodus simus)
datorsimulācija - Milzu īssejas lācis (Arctodus simus)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlaseZīdītāji (Mammalia)
KārtaPlēsēji (Carnivora)
DzimtaLāču dzimta (Ursidae)
ApakšdzimtaSkrienošais lācis (Tremarctinae)
ĢintsĪssejas lāči (Arctodus)
Īssejas lāči Vikikrātuvē

Ziemeļamerikas īssejas lāči jeb īssejas lāči, jeb buldoglāči (Arctodus) ir lāču dzimtas (Ursidae) izmirusi ģints. Īssejas lāči apdzīvoja Ziemeļamerikas teritoriju pleistocēnā. Zinātnieki uzskata, ka īssejas lāči bija izteikti plēsīgi, kas pārtika tikai no gaļas[1].

Īssejas lāčus raksturo īss, plats purns[2], kas to galvas padara līdzīgākas lauvām nekā mūsdienu lāčiem. Tiem bija gari, smalki veidoti kauli, un tie varēja skriet ar ātrumu 50 km/st. Īssejas lāču ģints pārstāvji bija vieni no lielākajiem pleistocēna plēsējiem, toties milzu īssejas lācis (Arctodus simus) bija un ir visu laiku vislielākais uz sauszemes dzīvojošais plēsējs, zinātnieki uzskata, ka īssejas lāči izmantoja savu lielo augumu, lai atņemtu medījumu pleistocēna briesmīgajiem vilkiem, zobenzobu tīģriem un citiem plēsējiem[3]. Ar saviem spēcīgajiem žokļiem tas varēja apēst ne tikai gaļu, bet arī sagrauzt upura kaulus. Ir uzskats, ka īssejas lāči izmira tādēļ, ka izmira lielie medījamie dzīvnieki. Atšķirībā no citiem lāčiem tie nespēja adaptēties un kļūt par visēdājiem. Mūsdienās vistuvākais, dzīvojošais radinieks īssejas lāčiem ir briļļainais lācis (Tremarctos ornatus), kas dzīvo Dienvidamerikā.

  1. The Lord Geekington: The Ecomorphology of Arctodus
  2. Arctodus - The Short Faced Bear - InfoHub Forums[novecojusi saite]
  3. «Yukon Beringia Interpretive Centre». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2014. gada 31. martā. Skatīts: 2014. gada 22. augustā.
  4. «Abstract». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2004. gada 10. septembrī. Skatīts: 2009. gada 10. jūnijā.