Čārlzs Kērtiss
| Čārlzs Kērtiss Charles Curtis | |
|---|---|
 | |
| 31. ASV viceprezidents | |
|
Amatā 1929. gada 4. marts — 1933. gada 4. marts | |
| Prezidents | Herberts Hūvers |
| Priekštecis | Čārlzs Doss |
| Pēctecis | Džons Nenss Gārners |
| ASV senators no Kanzasas | |
|
Amatā 1907. gada 29. janvāris — 1913. gada 4. marts | |
| Priekštecis | Alfrēds Bensons |
| Pēctecis | Viljams Hauards Tompsons |
|
Amatā 1915. gada 4. marts — 1929. gada 3. marts | |
| Priekštecis | Džozefs Bristovs |
| Pēctecis | Henrijs Džastins Allens |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1860. gada 25. janvārī Topīka, Kanzasas teritorija, ASV |
| Miršanas dati |
1936. gada 8. februārī (76 gadu vecumā) Vašingtona, ASV |
| Politiskā partija | Republikāniskā partija |
| Dzīvesbiedrs(-e) | Ennija Bērda |
| Bērni | 3 |
| Profesija | politiķis, inženieris, uzņēmējs |
| Paraksts |
 |
Čārlzs Kērtiss (angļu: Charles Curtis; dzimis 1860. gada 25. janvārī, miris 1936. gada 8. februārī) bija amerikāņu advokāts un republikāņu politiķis no Kanzasas, kurš no 1929. līdz 1933. gadam bija ASV 31. viceprezidents, ASV prezidenta Herberta Hūvera vadībā. No 1907— 1913, 1915—1929 bija ASV senators no Kanzasas štata.
Kērtiss bija pirmais indiānis un pirmā persona ar neeiropiešu senčiem, kas sasniedza kādu no augstākajiem amatiem ASV federālajā izpildvarā.[1]
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čārlzs Kērtiss dzimis 1860. gada 25. janvārī Topīkā, Kanzasas štatā. Viņa tēvs Orens Kērtiss bija angļu, skotu un velsiešu izcelsmes[2] un māte Elena Papina bija kanzas, oseidžu, potavatomi indiāņu un franču izcelsmes.[3] Kērtisa pirmie vārdi zīdaiņa vecumā bija franču un kanzas valodā — abās valodās, ko viņš iemācījās no savas mātes. Viņa nomira 1863. gadā, kad viņam bija 3 gadi, bet pēc tam viņš kādu laiku dzīvoja pie saviem vecvecākiem no mātes puses Kanzas indiāņu rezervātā un atgriezās pie viņiem vēlākos gados. Viņš iemācījās mīlēt sacīkšu zirgus un vēlāk bija ļoti veiksmīgs žokejs prēriju zirgu sacīkstēs.[4]
Politiskā karjera
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Interese, ko Kērtiss izrādīja par zirgu skriešanās sacīkstēm, izpaudās arī viņa politiskajā karjerā.[5] Republikāņi viņu ievēlēja Pārstāvju palātā, un viņš tika atkārtoti ievēlēts uz sešiem turpmākajiem termiņiem. Kalpojot Kongresā, Čārlzs Kērtiss palīdzēja pieņemt likumprojektu ar nosacījumiem, kas ietvēra zemes nodrošināšanu piecām Oklahomas civilizētajām ciltīm. Viņš uzskatīja, ka indiāņi varētu gūt labumu no izglītības, asimilācijas un pievienošanās civilizētai sabiedrībai. Valdība mēģināja viņus pārliecināt pieņemt Eiropas un Amerikas kultūru. Veicot šo uzdevumu, daži administratori bija aizgājuši pārāk tālu, apdraudot un iznīcinot asimilējamo indiāņu ģimenes.
1907. gadā Kanzasas štata likumdevēji Kērtisu ievēlēja ASV Senātā. 1912. gadā demokrāti uzvarēja štata parlamenta vēlēšanās un Kērtisa vietā ievēlēja savu pārstāvi Senātā. 1913. gadā tika pieņemts ASV konstitūcijas septiņpadsmitais labojums, kas paredzēja senatoru tiešas ievēlēšanas tautas balsojumā. 1914. gadā vēlētāji ievēlēja Kērtisu par senatoru. Šajā amatā viņš palika līdz ievēlēšanai par viceprezidentu. Kērtiss bija arī Senāta vairākuma vadītājs no 1925. līdz 1929. gadam.
1928. gadā Kērtiss tika ievēlēts par ASV viceprezidentu. Neilgi pēc Lielās depresijas sākuma viņš apstiprināja piecu dienu darba nedēļu bez algas samazinājumiem.[6]
1932. gadā Kērtisa viceprezidentūras laikā ASV rīkoja X vasaras olimpiskās spēles, kas notika Losandželosā. Tāpat šīs bija pirmās olimpiskās spēles, kuras neapmeklēja valsts pirmā persona, šajā gadījumā ASV prezidents Herberts Hūvers, līdz ar to Kērtiss oficiāli atklāja šīs spēles.
Nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čārlzs Kērtiss nomira 1936. gada 8. februārī no akūta miokarda infarkta.[7] Viņš tika apglabāts Topīkas kapsētā blakus savai sievai.[8]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «The Oregon daily journal. (Portland, Or.) 1902-1972, September 04, 1902, Page 2, Image 2 « Historic Oregon Newspapers». oregonnews.uoregon.edu.
- ↑ «The Curtis/Peet ancestry of Charles Curtis, Vice-President of the United States, 4 March 1929-3 March 1933 (1993 edition) | Open Library». web.archive.org. 2020. gada 7. nov. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 7. Novembris. Skatīts: 2023. gada 23. Oktobris.
- ↑ Anthony Brown. «Charles Curtis: America’s Indian Vice President», 2014. gada 4. febr..
- ↑ «U.S. Senate: Art & History Home > Charles Curtis, 31st Vice President (1929-1933)». web.archive.org. 2012. gada 18. janv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 18. Janvāris. Skatīts: 2023. gada 23. Oktobris.
- ↑ «Charles Curtis (1860-1936) - Find a Grave...». www.findagrave.com.
- ↑ «US Vice - Presidents - Charles Curtis». web.archive.org. 2010. gada 2. dec. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 2. Decembris. Skatīts: 2023. gada 23. Oktobris.
- ↑ https://web.archive.org/web/20110228102012/http://www.answers.com/topic/charles-curtis
- ↑ «The Weekly Kansas City Star from Kansas City, Missouri». Newspapers.com. 1936. gada 12. febr.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Charles Curtis; Native-American Indian Vice-President; a biography" Arhivēts August 13, 2021, Wayback Machine vietnē., Vice President Charles Curtis Website
- Whispers Like Thunder, Moro Films official movie web site
- Don C. Seitz, From Kaw Teepee to Capitol; The Life Story of Charles Curtis, Indian, Who Has Risen to High Estate, full text, Hathi Trust Digital Library
- Charles Curtis House Museum Arhivēts February 2, 2011, Wayback Machine vietnē., official website
- "Charley Curtis: From Teepee to Capitol Dome" by Deb Goodrich
- Image of Vice-President Charles Curtis at a banquet on-board a military ship, Los Angeles (?), 1932. Los Angeles Times Photographic Archive (Collection 1429). UCLA Library Special Collections, Charles E. Young Research Library, University of California, Los Angeles.
 | Šī politiķa biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Amerikas Savienotajām Valstīm saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
