Nova (no latīņu: [stella] nova — 'jauna [zvaigzne]') ir zvaigzne, kuras spožums eksplozijas rezultātā pēkšņi pieaug simtiem tūkstošu reižu un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz sākotnējam spožumam. Pēc mūsdienu priekšstatiem, nova ir dubultzvaigzne ar tuvu esošiem sistēmas komponentiem, kurā notiek ūdeņraža pārplūšana no dubultsistēmas parastās zvaigznes uz balto punduri, līdz tā masas spiediens pārsniedz kritisko robežu un tā apvalkā notiek kodoltermisks sprādziens. Pašu balto punduri šis sprādziens maz ietekmē, jo tiek nomests tikai iegūtais ūdeņraža apvalks un process var atsākties no jauna, tādēļ novas, atšķirībā no pārnovām, var sprāgt daudzkārtīgi.[1]