Mazais zīriņš
| Mazais zīriņš Sternula albifrons (Pallas, 1764) | |
|---|---|
 2024. gada putns Latvijā — mazais zīriņš (Sternula albifrons) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Tārtiņveidīgie (Charadriiformes) |
| Apakškārta | Kaijveidīgie (Lari) |
| Dzimta | Kaiju dzimta (Laridae) |
| Apakšdzimta | Zīriņu apakšdzimta (Sterninae) |
| Ģints | Mazie zīriņi (Sternula) |
| Suga | Mazais zīriņš (Sternula albifrons) |
 Mazais zīriņš Vikikrātuvē | |
Mazais zīriņš (Sternula albifrons) ir kaiju dzimtas jūras putns.
Izskats un īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazais zīriņš ir neliels, 21—28 cm garš putns, tā spārnu plētums 41—55 cm. Putnam ir plāns, ass knābis, tas ir dzeltens ar melnu galu. Putna kājas ir dzelteni oranžas, bet spārni balti pelēki. Piere un josliņas virs uzacīm ir baltas. Ziemā piere ir plašāki balta, spārni ir tumšāki un kājas blāvākas, bet knābis kļūst pilnīgi melns. Abu dzimumu mazie zīriņi izskatās vienādi.[1][2] Putna balss ir melodiska.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdošanas apgabals aptver lielāko daļu Eiropas, daļēji Āfriku un Āziju, Austrālijas ziemeļus un Okeāniju.[3]
Ziemo jūru un okeānu piekrastēs. Vislabprātāk ligzdo smilšainos krastos vai lielu upju līdzenos grants krastos un uz saliņām.
20. gadsimtā piekrastes teritorijās mazo zīriņu populācijas samazinājās biotopu zuduma, piesārņojuma un cilvēku traucējumu dēļ. Arī aizsprostu, upju regulēšanas un nogulumu ieguves dēļ tie ir zaudējuši lielāko daļu savu bijušo biotopu. Mazo zīriņu populācija daudzās Eiropas valstīs ir samazinājusies vai izzudusi.
Latvijā mazais zīriņš ir samērā rets ligzdotājs un caurceļotājs, novērojams apmēram no aprīļa vidus līdz septembra vidum.[1] 2021. gadā Latvijā ligzdoja 70—100 pāri mazo zīriņu. Ligzdo jūras piekrastē un Daugavas ielejā.
2024. gadā Latvijas Ornitoloģijas biedrība izraudzījās mazo zīriņu par Gada putnu Latvijā.[4]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazo zīriņu ligzdas ir bedrītes zemē. Maija vidū putni izdēj 2—3 smilšu krāsas olas, tās ir labi nomaskētas. Olas pārmaiņus perē abi putni — gan tēviņš, gan mātīte.[5] Diemžēl tikai neliela daļa dējumu tiek veiksmīgi izperēta, jo sugu apdraud plēsīgie putni un zīdītāji, daļa jauno putnēnu iet bojā vētru un uzplūdu laikā, kad to ligzdas tiek noskalotas. Ja pirmais perējums ir gājis bojā, mazie zīriņi var jūlija sākumā ligzdot vēlreiz. Līdz mēneša beigām mazie putnēni jau ir lidot spējīgi.
Taksonomija un sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazo zīriņu 1764. gadā aprakstīja vācu dabaszinātnieks Pēteris Simons Pallass, un tam tika dots nomenklatūras nosaukums Sternula albifrons. Sugas nosaukums radies no vārda Sterna deminutīva un latīņu valodas vārdiem albus (balts) un frons (piere).
Barošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Seklās un klusās upēs barojas ar sīkām zivīm, vēžveidīgajiem, gliemjiem un kukaiņiem. Bieži uzturas jūras piekrastē, kur koncentrējas zivju mazuļi. Mazie zīriņi tos medī ar piķēšanas paņēmienu.[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Par 2024. gada putnu Latvijā kļuvis mazais zīriņš». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2024-01-03.
- ↑ «2024. gada putna godā iecelts mazais zīriņš». www.santa.lv. Skatīts: 2024-01-03.
- ↑ «Little Tern».
- ↑ 4,0 4,1 «Latvijas Ornitoloģijas biedrība 2024. gada putna godā ieceļ mazo zīriņu». Latvijas Ornitoloģijas biedrība (en-US). 2024-01-02. Skatīts: 2024-01-03.
- ↑ «Mazais zīriņš - apraksts, biotops, interesanti fakti». howtogetrid.techinfus.com. Skatīts: 2024-01-03.