Trīsciems

Trīsciems;
	Mežsarga māja agrākās Mangaļu muižas vietā
Pamatinformācija
Pilsēta	Rīga
Priekšpilsēta	Ziemeļu rajons
Platība	11,319 km²
Iedzīvotāju skaits	1 477 (2018)
Transports
Autobuss	11., 29.
Papildinformācija
Ārējā saite	apkaimes.lv

Trīsciems ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā. Trīsciema apkaime atrodas Rīgas Z daļā, Ķīšezera ZR piekrastē. Tā robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Ādažu novada Carnikavas pagastu apkaimes ZA. Trīsciema apkaimes robežas ir Vecāķu prospekts, pilsētas robeža, līnija no pilsētas robežas līdz Zundas kaktam, Zundas kakts, Ķīšezers, Jaunciema gatve.

Trīsciema apkaimes kopējā platība ir 11,319 km², kas ir apmēram divas reizes vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Tomēr telpiski šī apkaime diezgan viegli ir identificējama kā noteikta teritorija, jo no ZR, R un DR to norobežo Rīgas—Saulkrastu dzelzceļa līnija, no ZA un A — uz pilsētas robežas esošie mežu masīvi, bet D, DA — Ķīšezers. Relatīvi problemātiskākā robežas vieta ir tikai ar Jaunciema apkaimi, kas dabā nav skaidri identificējama. Ņemot vērā šīs apkaimes lielo platību, funkcionāli šajā apkaimē varētu veidoties vairāki lokālie centriņi vai arī centra lomu spēlēs tās viens no galvenajiem vienojošajiem lineārajiem elementiem — Jaunciema gatve.^{[nepieciešama atsauce]} Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 14 956 metri.

Vēsturiski Trīsciemā pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera atradās Mangaļmuiža (Magnushof).^[1] Tagad muižas vietā redzamās ēkas celtas 1930. gados, kad tur iekārtoja Mangaļu mežniecību.^[2] Iespējams, ka nosaukums radies no tā, ka Trīsciems 19. gadsimta beigās veidojās ap trim piekrastes zvejnieku saimniecībām — "Timām", "Režām" un "Biezo".^[2] No 1874. līdz 1934. gadam Trīsciemā atradās Mangaļu pagasta skola. Pēc 1920. gada zemes reformas Langas labajā krastā piešķīra zemi Brīvības cīņu dalībniekiem, un šeit izveidojās skrajciems, ko iesauca par Mangaļmuižas laukiem vai Muižas laukiem. Kreisajā Langas krastā zemes piederēja galvenokārt senākām saimniecībām. Šo daļu sauca par Arājciemu. Visas trīs daļas mūsdienās uzskata par Trīsciema sastāvdaļām, lai gan ne visus iedzīvotājus tas apmierina.^[2]

Sākot no Trīsciema, paralēli Jaunciema gatvei līdz dzelzceļam stiepjas Balto kalnu kāpu grēda ar augstāko virsotni Plikgalvīti (19 m). Tajā atrodas kalnu priežu (Pinus montana) audze.^[3] Ciemata ziemeļaustrumu malā atrodas Lapsukalns (21,1 m).

Dzimuši

Andrejs Eberhards Budbergs (1750—1812), Krievijas Impērijas armijas virsnieks, diplomāts un ārlietu ministrs.

Skatīt arī

Piezīmes un atsauces

Izmantoti materiāli no Rīgas Domes pilsētas attīstības departamenta mājas lapas.
Izmantoti materiāli no Rīgas pašvaldības portāla.

↑ Magnushof, J.K.Broces pārzīmēta Rīgas pilsētas mērnieka Ē.Tolka karte, 1701.//Broce J.K. Zīmējumi un apraksti. 2.sējums. Rīga: Zinātne, 1996. 462.lpp.
↑ ^2,0 ^2,1 ^2,2 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 212., 224., 234. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1
↑ Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 213., 221., 224. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1

Ārējās saites

Šis ar Rīgu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Magnushof, J.K.Broces pārzīmēta Rīgas pilsētas mērnieka Ē.Tolka karte, 1701.//Broce J.K. Zīmējumi un apraksti. 2.sējums. Rīga: Zinātne, 1996. 462.lpp.

[Piejūra-2] 2,0 ^2,1 ^2,2 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 212., 224., 234. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1

[Piejūra2-3] Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 213., 221., 224. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1

[1]

[2]

[3]