Pāriet uz saturu

Saukas pagasts

Vikipēdijas lapa
Saukas pagasts
Novads: Jēkabpils novads
Centrs: Lone
Kopējā platība:[1] 100,5 km2
 • Sauszeme: 91,9 km2
 • Ūdens: 8,6 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 461
Blīvums (2024): 5,0 iedz./km2
Saukas pagasts Vikikrātuvē

Saukas pagasts ir viena no Jēkabpils novada administratīvajām teritorijām tā rietumos Saukas ezera krastā. Robežojās ar sava novada Viesītes, Elkšņu un Rites pagastiem un Aizkraukles novada Neretas un Zalves pagastiem.

Aizsargājamā teritorija: Saukas dabas parks.

Dešupīte, Dienvidsusēja, Dūņupe, Klauce.

Saukas ezers

Saukas pagasta valde (1937).

Saukas evaņģēliski luteriskā baznīca pirmo reizi pieminēta 1567. gadā, tā atjaunota 1636. un 1725. gadā. 1825. gadā Saukas-Elkšņu draudze uzsāka būvēt mūra baznīcu, ko pabeidza tikai 1873. gadā. Līdz 1920. gada agrārajai reformai Saukas pagastā bija Vecsaukas muiža (Alt-Sauken), Jaunsaukas muiža (Neu-Sauken), Vecdzērves muiža (Alt-Dsehrwen) un Lones muiža (Lonen). Vecsaukas muižu 1009 ha kopplatībā sadalīja 66 vienībās (jaunsaimniecībās) un tās centrā iekārtoja lauksaimniecības skolu. Saukas mācītājmuižu (1175 ha) sadalīja 34 vienībās, Vecdzērves muižu (514 ha) 30 vienībās, bet nelielās Jaunsaukas, Jaundzērves, Lones, Meža muižas, Zalēnu foļvarku un Saukas mežniecību 1640 ha kopplatībā sadalīja 122 vienībās. 1935. gadā Jēkabpils apriņķa Saukas pagasta platība bija 251,8 km² un tajā dzīvoja 3487 iedzīvotāji.[4]

Pēc Otrā pasaules kara 1945. gadā Saukas pagastā izveidoja Jaunsaukas, Lones un Saukas ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Lones ciems ietilpis Neretas (1949-1956) un Jēkabpils (1956-2009) rajonos. Lones ciemam 1954. gadā pievienoja likvidētā Jaunsaukas ciema kolhoza «Rekords» teritoriju, 1968. gadā pievienoja Saukas ciema padomju saimniecības «Lone» teritoriju, 1975. gadā pievienoja daļu likvidētā Saukas ciema teritorijas, bet padomju saimniecības «Lone» teritoriju pievienoja Rites ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu un tajā pašā gadā Lones pagastu pārdēvēja par Saukas pagastu. 2009. gadā Saukas pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Viesītes novadā. 2021. gadā Viesītes novadu iekļāva Jēkabpils novadā.

Arheoloģisko izrakumu liecības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabpils vidusskolas jauno novadpētnieku pulciņš vēstures skolotāja vadībā 1921. gadā veica izrakumus Saukas pagasta Kūliņu saimniecības tīrumā. Arheoloģiski izpētīts sēļu ciems, kas atradās plakanā morēnu paugurā, kas pacēlās 34 m pāri apkārtnei. Savāktās senlietas: kaula īlens, ķemmes-bedrīšu keramikas kultūrai raksturīgas keramikas lauskas un akmens kaplis glabājas Jēkabpils novadpētniecības muzejā. Senlietas liek domāt, ka ciems pastāvējis vismaz kopš 2. g. tk. p.m.ē.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±% g.p.
19351 508—    
19591 425−0.24%
19671 375−0.45%
GadsIedz.±% g.p.
19791 325−0.31%
19891 199−0.99%
2000847−3.11%
GadsIedz.±% g.p.
2011613−2.90%
2021505−1.92%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Lone (pagasta centrs), Sauka, Brieži.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 21 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP