Sīmora sala

Sīmora sala
Pētnieku nometne Sīmora salā
Sīmora sala
Ģeogrāfija
Izvietojums	Antarktika
Koordinātas	64°14′0″S 56°37′0″W
Platība	100 km²
Garums	19,2 km
Platums	8,8 km
Augstākais kalns	Blekroka grēda 187,3 m
Administrācija
Antarktika
Pretenzija	Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Sīmora sala Vikikrātuvē

Sīmora sala (angļu: Seymour Island, spāņu: Isla Seymour) vai Marambio sala (spāņu: Isla Marambio) ir klinšaina sala Antarktīdas pussalas ziemeļaustrumos Antarktikā, Vedela jūras ziemeļrietumos. No ziemeļrietumos esošās Džeimsa Rosa salas to atdala Admiralitātes šaurums, bet no dienvidrietumos esošās Snouhilas — Piknika šaurums. Sala brīva no pastāvīgas ledus segas un tās piekrastē atrodas ievērojamas Adelijas pingvīnu kolonijas.

Salu faktiski atklāja britu Džeimsa Rosa ekspedīcija 1843. gada 6. janvārī, bet atzīmēja to kā Triniti pussalas daļu un nosauca par Sīmora ragu (Cape Seymour) par godu britu admirālim seram Džordžam Frensisam Sīmoram (Sir George Francis Seymour). Šaurumu starp Sīmora salu un dienvidrietumos esošo Snouhilas salu atklāja norvēģu 1893./1894. gadu ekspedīcija Karla Larsena vadībā. Šīs ekspedīcijas gaitā Sīmora salā tika atklātas pirmās aizvēsturisko dzīvnieku fosilijas Antarktīdā.

Salas ziemeļu galā kopš 1969. gada darbojas lielākā Argentīnas bāze Antarktīdā Marambio.