Pāriet uz saturu

Priekuļu pagasts

Vikipēdijas lapa
Priekuļu pagasts
Priekuļu pagasta karogs
Karogs
Novads: Cēsu novads
Centrs: Priekuļi
Kopējā platība:[1] 98,3 km2
 • Sauszeme: 96,5 km2
 • Ūdens: 1,8 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 3 744
Blīvums (2024): 38,8 iedz./km2
Mājaslapa: www.priekuli.lv
Priekuļu pagasts Vikikrātuvē

Priekuļu pagasts ir viena no Cēsu novada administratīvajām teritorijām, Gaujas kreisajā krastā. Robežojas ar sava novada Cēsu pilsētu un Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastiem, kā arī Smiltenes novada Raunas pagastu.

Atrodas Vidzemes augstienēMežoles paugurainē un Gaujas senielejā. Pagasts ir izcili ainavisks, to šķērso dziļas un ar dabas pieminekļiem bagātas upju ielejas. Augstākā vieta pagastā atrodas pagasta dienvidaustrumos — 159,6 m vjl.

Ezeri un ūdenskrātuves

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagastā atrodas arī vairākas ūdenskrātuves.

Priekuļu Sārumkalns tiek uzskatīts par vispamatotāko Autīnes pilskalna atrašanās vietu,[nepieciešama atsauce] ko pirmo reizi piemin Livonijas Indriķa hronika 1208. gadā. Pagasts veidojies 19. gadsimtā Priekuļu (Freudenberg) un Jāņmuižas (Johannenhof) muižu teritorijā, te atradās arī Lībānu, Vinnēnu, Brūnēnu un Ruckas pusmuižas.

Pēc 1920. gada zemes reformas Priekuļu muižu sadalīja 37 vienībās 387 ha kopplatībā, bet Jāņmuiža 150 ha kopplatībā nokļuva pēdējā nomnieka dēla diplomāta Andreja Kampes (1905–1942) īpašumā ar nosaukumu „Vairogi“.[4] Tika sadalīta arī Cēsu lauku mācītājmuiža 28 vienībās 648 ha kopplatībā, Vaives dzirnavu zeme sadalīta divās vienībās 27 ha kopplatībā.[5]

1935. gadā pagasta platība bija 58 km² un tajā dzīvoja 1392 iedzīvotāji.[6] 1945. gadā pagastā izveidoja Priekuļu ciema padomi, ko gan 1947. gadā likvidēja, bet 1949. gadā, līdz ar pagasta likvidēšanu, atjaunoja. Cēsu rajona Priekuļu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Dukuru ciemu, 1960. gadā — likvidēto Vaives ciemu. 1975. gadā Vaives ciemu izveidoja no jauna, teritoriju atdalot no Priekuļu ciema. 1977. gadā Priekuļu ciemam pievienoja likvidēto Jaunraunas ciemu, bet daļu ciema teritorijas pievienoja Cēsu pilsētai un Vaives ciemam. 1987. gadā Vaives ciemam pievienoja vēl daļu Priekuļu ciema teritorijas.[7] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Priekuļu pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva jaunizveidotajā Priekuļu novadā. 2021. gadā Priekuļu novadu iekļāva Cēsu novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[8]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
19352 500—    
19592 950+18.0%
19675 515+86.9%
GadsIedz.±%
19794 991−9.5%
19895 791+16.0%
20005 025−13.2%
GadsIedz.±%
20114 045−19.5%
20213 647−9.8%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Priekuļi (pagasta centrs), Jāņmuiža, Dukuri, Jaunrauna, Annasmuiža, Garkalne, Inkuļi, Kunči, Lubiņas, Mežciemi, Pēterēni, Pieškalni, Rauguļi, Šautuves, Vaives dzirnavas, Vīstuči.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/statistika/IRD2016/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf
  4. Priekuļu pagasta teritorijas plānojums[novecojusi saite]
  5. Latviešu konversācijas vārdnīca. XVII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 33 990. sleja.
  6. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  7. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  8. OSP