Mitru pilskalns
Mitru pilskalns | |
---|---|
Pilskalna 3D modelis | |
Atrašanās vieta | Čornajas pagasts, Rēzeknes novads, Latvija |
Koordinātas | 56°23′27″N 27°23′49.1″E / 56.39083°N 27.396972°EKoordinātas: 56°23′27″N 27°23′49.1″E / 56.39083°N 27.396972°E |
Mitru pilskalns atrodas Rēzeknes novada Čornajas pagastā, Mitru sādžas malā, ap 200 m uz DR no Mitru kapsētas.
Pilskalns ierīkots ap 20 m augsta plašāka reljefa izcēluma augstākajā daļā. Pilskalna nocietinājumus veido terase, kas cirkulāri ietver vai, domājams, ir ietvērusi visu kalna augstāko daļu. Terase veidota kalna vidusdaļā, ap 10 – 15 m virs purvainās lejas kalna pakājēs. Vislabāk terase saglabājusies kalna Z, A un D daļā, pret R terase pamazām izzūd, lai gan pret šo pusi kalns ir visnolaidenākais. Iespējams, nocietinājumi šajā kalna daļā ir nolīdzināti ar kādreizējo aršanu, par ko liecina aerolazerskenējumā saskatāmās druvu aparas kalna R nogāzē. Terase un tās aprakums ir izmēros samērā lieli, bet arī lēzeni un it kā izplūduši un nolaideni. Skatot no kalna apakšas, sākumā ir 1 – 1,5 m augsts aprakums, tad 5 – 6 m plata terase, tad izvelbtais pilskalna plakums, kas virs terases izceļas par vairākiem metriem. Terases ietvertā pilskalna plānā apļveida plakuma caurmērs ir 40 m. Gan terasē, gan tās aprakumā un drusku zemāk par to, īpaši kalna Z pusē, gan arī visā pilskalna plakumā jaušams smilts zemē veidojies pelēcīgi melns kultūrslānis, kurā atrastas divas bezripas trauku lauskas, viena no tām no spodrinātā trauka.
Tumšs kultūrslānis tika konstatēts ap 30 – 40 m lielā platībā pilskalna ZA nogāzē lejpus terases un augšpus purvainās lejas. Šis kultūrslānis nesaslēdzas ar pilskalna kultūrslāni.
Domājams, ka Mitru pilskalns kopā ar apmetni kalna nogāzē ir bijusi samērā liela dzīvesvieta, kas, spriežot pēc atrastajām trauku lauskām, kopumā datējama ar dzelzs laikmetu, iespējams, vidējo dzelzs laikmetu.
Vieta apsekota 10.07.2021.
Pilskalnu LIDAR kartēs 2020. gada beigās ievērojis senvēstures entuziasts Atis Blūms.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Juris Urtāns. Latvijas kultūras akadēmijas pētījums "Pilskalnu jaunatklājumi Latvijā 2018.-2021.gadā: kultūrvēsturiskā nozīmība".