Kārlis Jansons (tēlnieks)
| Kārlis Jansons | |
|---|---|
 | |
| Dzimis |
1896. gada 23. aprīlī Nītaures pagasts, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad  Latvija) |
| Miris |
1986. gada 16. jūnijā (90 gadu vecumā) Cēsis, Latvijas PSR |
| Tautība | latvietis |
| Nozares | tēlniecība |
| Mācījies | Latvijas Mākslas akadēmija |
| Slavenākie darbi | Piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem, Piemineklis “Vienoti Latvijai” |
Kārlis Jansons (dzimis 1896. gada 23. aprīlī Nītaures pagastā, miris 1986. gada 16. jūnijā Cēsīs) bija latviešu tēlnieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis Nītaurē, taču no četru gadu vecuma dzīvoja Siļķu mājās pie Cēsīm. Mācījās Millera reālskolā Cēsīs. Pirmā pasaules kara laikā Kārlis Jansons devās bēgļu gaitās uz Krieviju, turpināja mācības Kazaņas un Pleskavas komercskolās. 1917. gadā viņš sāka arhitektūras studijas Rīgas Politehniskajā institūtā, kas tobrīd atradās Maskavā. Sākumā Kārlis Jansons nodarbojās ar glezniecību, bet 1918. gadā pievērsās tēlniecībai.
No 1921. līdz 1925. gadam viņš mācījās Latvijas Mākslas akadēmijā un beidza profesora Konstantīna Rončevska tēlniecības meistardarbnīcu. Kopš 1927. gada Jansons piedalījās Latvijas mākslas izstādēs Rīgā un ārzemēs, viņam ir bijušas personālizstādes Cēsīs. No 1937. līdz pat 1972. gadam Jansons strādāja Mākslas akadēmijā par tēlniecības pasniedzēju.
Kārlis Jansons veidojis pieminekli Jelgavas atbrīvotājiem (1932), Latgales Māras pieminekli Rēzeknē (1939) un Latgales partizānu pulka pieminekli Balvos (1938), kurus padomju laikā iznīcināja. Viņš darināja arī daudz kapa pieminekļu, arī Valsts prezidenta Jāņa Čakstes pieminekli Rīgas Meža kapos.[1]
Miris 1986. gada 16. jūnijā, apbedīts Cēsīs, Meža kapos.
Piemiņa
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas viņa dēls Andrejs Jansons atjaunoja okupācijas iestāžu iznīcinātos Kārļa Jansona veidotos pieminekļus.
Apgāds “Neputns” izdevis mākslas zinātnieka Aivara Leiša grāmatu par tēlnieku Kārli Jansonu.[2][3]
Izdevniecība Drukātava izdevusi A II Pozitīvs grāmatu par tēlnieka Kārļa Jansona dzimtu "Jansonu nerrīgie stāsti".[4]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Jansonu dzimta - tēlnieki trīs paaudzēs, kuru izstāžu zāle ir visa Latvija». lsm.lv.
- ↑ «“Neputns” sērijā “Latvijas mākslas klasika” izdevis Aivara Leiša grāmatu “Kārlis Jansons”». Latvijas Nacionālais mākslas muzejs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 3. decembrī. Skatīts: 2019. gada 3. decembrī.
- ↑ «Aivars Leitis par tēlnieku Kārli Jansonu». nra.lv.
- ↑ «Arturs Balts». literatura.lv (latviešu). Skatīts: 2022-02-10.
|