Pāriet uz saturu

Jakovs Movšenzons

Vikipēdijas lapa
Jakovs (Jēkabs) Movšenzons

Jakovs (Jēkabs) Movšenzons (vācu: Jacob Movschensohn, krievu: Яков Львович Мовшензон, 1864—1919) bija Daugavpils ebreju sabiedriskais darbinieks, inženieris un uzņēmējs, Dvinskas pilsētas kolēģijas priekšsēdētājs (1918).

Dzimis 1864. gadā Daugavpils (tolaik Dinaburgas) tirgotāja Ļeva Movšenzona ģimenē. Studēja Rīgas Politehniskā augstskolā, ko beidza 1890. gadā ar inženiera-mehāniķa diplomu.[1]

Atgriezies Daugavpilī, nodibināja savu flīžu rūpnīcu Gajoka apkaimē. 1903. gadā viņu ievēlēja Daugavpils domē, viņš bija būvniecības komisijas vadītājs, ugunsdzēsēju biedrības priekšnieks. Pēc viņa iniciatīvas uzcēla Daugavpils ebreju amatniecības skolu Varšavas ielā. Movšenzona rūpnīcas ražojumiem 1903. gada Daugavpils lauksaimniecības izstādē piešķīra Lielo sudraba medaļu. Viņam piederēja arī pilsētplānošanas kantoris Aleksandra (tagad Vienības) ielā, nami pilsētā un vairākas vasarnīcas Jaunajos Stropos.[2] Daugavpils vācu okupācijas laikā 1918. gadā tupināja darboties Daugavpils (Dinaburgas) pilsētas kolēģijā, pēc Latvijas valsts pasludināšanas novembrī kļuva par tās priekšsēdētāju.

Kad Sarkanā armija 1918. gada 9. decembrī ieņēma Daugavpili, viņu atcēla no amata un apcietināja un apsūdzēja politiskā apvērsuma veikšanā. 1919. gada 28. martā pēc Stučkas valdības ieceltās pilsētas kara revolucionārās padomes lēmuma viņam piesprieda nāvessodu. Nošauts kopā ar 76 citiem apcietinātajiem.[3]

Apglabāts Daugavpils ebreju kapsētā, kur viņam 1920. gados uzstādīja pieminekli, kas nav saglabājies.[4]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Kārlis Minuss
Daugavpils pašvaldības vadītājs
1918. gada novembris — 1919. gada 9. decembris
Pēctecis:
Stefans Češeiko-Sohackis