Gunārs Ķirsons
| ||||||||||||||||||||||||
Gunārs Ķirsons (dzimis 1951. gada 17. maijā)[2] ir latviešu uzņēmējs, restorānu tīkla Lido dibinātājs.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Viņa tēvs Alberts Ķirsons pirmās Latvijas brīvvalsts laikā bijis veiksmīgs lauksaimnieks.[1] 1959. gadā kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā no izsūtījuma.[2] Mācījies Rīgas 17. profesionāli tehniskajā skolā,[2] Murjāņu sporta skolā,[1] Mākslas skolas kokapstrādes nodaļā,[1] Rīgas 23. vakara maiņu vidusskolā, ko absolvējis 1972. gadā.[2]
Laikā no 1968. līdz 1975. gadam strādājis par galdnieku, atslēdznieku un tehniķi noformētāju.[2] Tāpat bijis bārmenis restorānos "Ruse" (1975—1990) un "Ščecina". 1987. gadā Ķirsons dibinājis kooperatīvu "Lido", līdz 1991. gadam bijis arī tā direktors.[2] 1987. gadā atvēris pirmo bāru "Lido" Rīgā, Lāčplēša ielā.[1] 1991. gadā kļuva par uzņēmuma "Lido" īpašnieku, izveidojis Latvijā lielāko restorānu tīklu.[2] 2005. gadā izveidojis uzņēmumu "Zaļā zeme Lido", kas nodarbojas ar nekustamajiem īpašumiem.[3]
Ķirsons guvis panākumus sportā. Trīs reizes kļuvis par Latvijas čempionu sambo, tāpat ir Baltijas valstu čempions.[1] Ir ieguvis melno jostu džudo,[4] taču sportā sācis trenēties vieglatlētikā, nodarbojies ar šķēpa mešanu.[5] 2005. gadā dibinājis džudo klubu "Lido" un ir tā prezidents.[4] 2009. gadā ticis ievēlēts par Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētāju.[4]
2000. gadā ticis apbalvots ar V[nepieciešama atsauce] šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.[2]
Ģimene
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopā ar sievu Larisu G.Ķirsons izaudzināja meitu Eviju, kas ir māksliniece, un mazdēlu Albertu. Viņš aizrautīgi trenējas hokejā, un vectēvs Gunārs lielākoties viņu vadāja uz treniņiem un arī skatīties Rīgas „Dinamo” spēles.
2014. gadā Ķirsons atklāja presei, ka jau pirms daudziem gadiem oficiāli šķirta laulība ar sievu, un Vācijā viņam piedzimusi jauna atvase, meita Emīlija. "Meitu uzturu, mēs runājam pa telefonu, reizi divās nedēļās braucu ciemos. Sieva gribēja, lai meita būtu vāciete, lai dzīvojam Vācijā. Bet mēs nevarējām sadzīvot, esmu pārāk latvisks, tāpēc nespējām būt kopā,” žurnālam „Santa” intervijā teicis Gunārs Ķirsons. Un pateica, ka viņš aizsūtījis auklīti uz Vāciju, lai varētu sarunāties latviski ar savu meitu[6].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Raitis Strautiņš, Egīls Zirnis (2011. gada 15. janvārī). "Manā kotletē ir gaļa!". SestDiena: 10.—15. lpp.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 2,6 2,7 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 618. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
- ↑ «Gunārs Ķirsons: vai mēs esam idioti!?». Db.lv. Skatīts: 2013. gada 31. janvārī.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 «Gunārs Ķirsons ievēlēts par Latvijas Džudo federācijas valdes priekšsēdētāju». Tvnet.lv. Skatīts: 2013. gada 31. janvārī.[novecojusi saite]
- ↑ «Ķirsona garais kokteilis». Sporto.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 4. martā. Skatīts: 2013. gada 31. janvārī.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 10. maijā. Skatīts: 2017. gada 19. martā.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |