"Konrāds Joks, 22. Vācu ordeņa mestris, ieņēma mestŗa amatu 1307.gadā. Viņš savāca no iekšzemes un ārzemju kaŗavīriem lielu kaŗaspēku, pie kam arī no Prūsijas ieradās kaŗavīri virsnieka Keselholca vadībā. Ar šo kaŗaspēku mestris devās uz Krieviju, aplenca Pliskavu, ieņēma viņu, izlaupīja un guva lielu laupījumu. Krievi bija spiesti ieturēt mieru. Šis mestris uzcēla Mežotnes pili Zemgalē un vēl daudz citas pilis.
Šī mestŗa valdīšanas laikā, 1315.gadā, Livonijā un apkārtējās zemēs bija nepieredzēti dārga labība un citi uzturas līdzekļi, tā ka simtiem ļaužu nomira badā un tika iesviesti bedrēs un aprakti. Daži vecāki nonāvēja savus bērnus un apēda, daži atkal viņus maizes trūkuma dēļ ieslodzīja karstās pirtīs, lai viņi tur nosmaktu. Šinī laikā kādā Igaunijas sādžā dēls nokāvis tēvu un gribējis apēst, bet ticis pieķerts un līdz nāvei nomocīts. Ja gadījies pakārt kādu zagli, tad naktī nabaga ļaudis noņēmuši viņu no karatavām un apēduši. Šis bads un dārdzība ilga 3 gadus un cēlās no tā, ka rudzi un mieži nosala katru gadu uz laukiem. Šī mestŗa laikā izcēlās arī kaŗš starp ordeni un Sāmsalas biskapu. Šinī kaŗā mestris atņēma biskapam Hapsalu, Lodi un Leali kopā ar visu Vīku. Beidzot šo strīdu izbeidza Rīgas 5. virsbiskaps Izarns, kuŗš pēc tam atstāja savu biskapiju un aizceļoja uz savu dzimteni, Itāliju".
