Aizkraukles rajons ([a͡izkra͡ukles raju͡ons] ) bija administratīvā iedalījuma vienība LPSR (kā Stučkas rajons 1967—1990) un Latvijas Republikas (1990—2009) sastāvā. Tas atradās Vidzemē un Sēlijā un robežojās ar Bauskas , Ogres , Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu . Rajona centrs bija Aizkraukle .
Stučkas rajons tika izveidots 1967. gada 10. janvārī no Bauskas rajonam , Jēkabpils rajonam un Ogres rajonam pievienotajām 1956.-1959. gadā likvidēto Jaunjelgavas , Neretas un Pļaviņu rajonu daļām. Pēc Latvijas Republikas atjaunošanas 1990. gadā tas tika pārdēvēts par Aizkraukles rajonu un tajā esošie ciemi tika pārdēvēti par pagastiem.
Aiviekstes — Bebru — Daudzeses — Iršu — Klintaines — Kurmenes — Mazzalves — Pilskalnes — Seces — Staburaga — Sunākstes — Taurkalnes — Vietalvas — Zalves
Aiviekstes — Bebru — Daudzeses — Iršu — Klintaines — Kokneses — Kurmenes — Mazzalves — Neretas — Pilskalnes — Seces — Sērenes — Skrīveru — Staburaga — Sunākstes — Valles — Vietalvas — Zalves
Iedzīvotāju skaita izmaiņas Gads Iedz. ±% 1935 43 455 — 1959 40 085 −7.8% 1970 43 941 +9.6%
Gads Iedz. ±% 1979 42 094 −4.2% 1989 44 488 +5.7% 2000 41 968 −5.7%
Gads Iedz. ±% 2011 35 160 −16.2% 2021 31 373 −10.8%
Saskaņā ar 1998. gadā pieņemto "Administratīvi teritoriālās reformas likumu"[ 2] [ 3]
Republikas pilsētas Rajoni 1 atdalīta 1952. gadā; 2 likvidēts 1955. gadā; 3 likvidēts 1956. gadā; 4 likvidēts 1959. gadā; 5 likvidēts 1962. gadā; 6 izveidots 1967. gadā.
