dilaudo

Latin

Etymology

dis- +‎ laudō (“to praise”)

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /diːˈlau̯.doː/, [d̪iːˈɫ̪äu̯d̪oː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /diˈlau̯.do/, [d̪iˈläːu̯d̪o]

Verb

dīlaudō (present infinitive dīlaudāre, perfect active dīlaudāvī, supine dīlaudātum); first conjugation

1. (transitive) to praise in all respects, praise highly

Conjugation

Conjugation of dīlaudō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dīlaudō	dīlaudās	dīlaudat	dīlaudāmus	dīlaudātis	dīlaudant
	imperfect	dīlaudābam	dīlaudābās	dīlaudābat	dīlaudābāmus	dīlaudābātis	dīlaudābant
	future	dīlaudābō	dīlaudābis	dīlaudābit	dīlaudābimus	dīlaudābitis	dīlaudābunt
	perfect	dīlaudāvī	dīlaudāvistī	dīlaudāvit	dīlaudāvimus	dīlaudāvistis	dīlaudāvērunt, dīlaudāvēre
	pluperfect	dīlaudāveram	dīlaudāverās	dīlaudāverat	dīlaudāverāmus	dīlaudāverātis	dīlaudāverant
	future perfect	dīlaudāverō	dīlaudāveris	dīlaudāverit	dīlaudāverimus	dīlaudāveritis	dīlaudāverint
passive	present	dīlaudor	dīlaudāris, dīlaudāre	dīlaudātur	dīlaudāmur	dīlaudāminī	dīlaudantur
	imperfect	dīlaudābar	dīlaudābāris, dīlaudābāre	dīlaudābātur	dīlaudābāmur	dīlaudābāminī	dīlaudābantur
	future	dīlaudābor	dīlaudāberis, dīlaudābere	dīlaudābitur	dīlaudābimur	dīlaudābiminī	dīlaudābuntur
	perfect	dīlaudātus + present active indicative of sum
	pluperfect	dīlaudātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	dīlaudātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	dīlaudem	dīlaudēs	dīlaudet	dīlaudēmus	dīlaudētis	dīlaudent
	imperfect	dīlaudārem	dīlaudārēs	dīlaudāret	dīlaudārēmus	dīlaudārētis	dīlaudārent
	perfect	dīlaudāverim	dīlaudāverīs	dīlaudāverit	dīlaudāverīmus	dīlaudāverītis	dīlaudāverint
	pluperfect	dīlaudāvissem	dīlaudāvissēs	dīlaudāvisset	dīlaudāvissēmus	dīlaudāvissētis	dīlaudāvissent
passive	present	dīlauder	dīlaudēris, dīlaudēre	dīlaudētur	dīlaudēmur	dīlaudēminī	dīlaudentur
	imperfect	dīlaudārer	dīlaudārēris, dīlaudārēre	dīlaudārētur	dīlaudārēmur	dīlaudārēminī	dīlaudārentur
	perfect	dīlaudātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	dīlaudātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	dīlaudā	—	—	dīlaudāte	—
	future	—	dīlaudātō	dīlaudātō	—	dīlaudātōte	dīlaudantō
passive	present	—	dīlaudāre	—	—	dīlaudāminī	—
	future	—	dīlaudātor	dīlaudātor	—	—	dīlaudantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		dīlaudāre	dīlaudāvisse	dīlaudātūrum esse	dīlaudārī	dīlaudātum esse	dīlaudātum īrī
participles		dīlaudāns	—	dīlaudātūrus	—	dīlaudātus	dīlaudandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		dīlaudandī	dīlaudandō	dīlaudandum	dīlaudandō	dīlaudātum	dīlaudātū

References

• “dilaudo”, in Charlton T. Lewis and Charles Short (1879) A Latin Dictionary, Oxford: Clarendon Press
• “dilaudo”, in Charlton T. Lewis (1891) An Elementary Latin Dictionary, New York: Harper & Brothers