obfirmo

Latin

Alternative forms

• offirmō

Pronunciation

• (Classical Latin) IPA^(key): /obˈfir.moː/, [ɔfˈfɪrmoː]
• (modern Italianate Ecclesiastical) IPA^(key): /obˈfir.mo/, [obˈfirmo]

Verb

obfirmō (present infinitive obfirmāre, perfect active obfirmāvī, supine obfirmātum); first conjugation

1. Alternative form of offirmō

Conjugation

Conjugation of obfirmō (first conjugation)
indicative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	obfirmō	obfirmās	obfirmat	obfirmāmus	obfirmātis	obfirmant
	imperfect	obfirmābam	obfirmābās	obfirmābat	obfirmābāmus	obfirmābātis	obfirmābant
	future	obfirmābō	obfirmābis	obfirmābit	obfirmābimus	obfirmābitis	obfirmābunt
	perfect	obfirmāvī	obfirmāvistī	obfirmāvit	obfirmāvimus	obfirmāvistis	obfirmāvērunt, obfirmāvēre
	pluperfect	obfirmāveram	obfirmāverās	obfirmāverat	obfirmāverāmus	obfirmāverātis	obfirmāverant
	future perfect	obfirmāverō	obfirmāveris	obfirmāverit	obfirmāverimus	obfirmāveritis	obfirmāverint
passive	present	obfirmor	obfirmāris, obfirmāre	obfirmātur	obfirmāmur	obfirmāminī	obfirmantur
	imperfect	obfirmābar	obfirmābāris, obfirmābāre	obfirmābātur	obfirmābāmur	obfirmābāminī	obfirmābantur
	future	obfirmābor	obfirmāberis, obfirmābere	obfirmābitur	obfirmābimur	obfirmābiminī	obfirmābuntur
	perfect	obfirmātus + present active indicative of sum
	pluperfect	obfirmātus + imperfect active indicative of sum
	future perfect	obfirmātus + future active indicative of sum
subjunctive		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	obfirmem	obfirmēs	obfirmet	obfirmēmus	obfirmētis	obfirment
	imperfect	obfirmārem	obfirmārēs	obfirmāret	obfirmārēmus	obfirmārētis	obfirmārent
	perfect	obfirmāverim	obfirmāverīs	obfirmāverit	obfirmāverīmus	obfirmāverītis	obfirmāverint
	pluperfect	obfirmāvissem	obfirmāvissēs	obfirmāvisset	obfirmāvissēmus	obfirmāvissētis	obfirmāvissent
passive	present	obfirmer	obfirmēris, obfirmēre	obfirmētur	obfirmēmur	obfirmēminī	obfirmentur
	imperfect	obfirmārer	obfirmārēris, obfirmārēre	obfirmārētur	obfirmārēmur	obfirmārēminī	obfirmārentur
	perfect	obfirmātus + present active subjunctive of sum
	pluperfect	obfirmātus + imperfect active subjunctive of sum
imperative		singular			plural
		first	second	third	first	second	third
active	present	—	obfirmā	—	—	obfirmāte	—
	future	—	obfirmātō	obfirmātō	—	obfirmātōte	obfirmantō
passive	present	—	obfirmāre	—	—	obfirmāminī	—
	future	—	obfirmātor	obfirmātor	—	—	obfirmantor
non-finite forms		active			passive
		present	perfect	future	present	perfect	future
infinitives		obfirmāre	obfirmāvisse	obfirmātūrum esse	obfirmārī	obfirmātum esse	obfirmātum īrī
participles		obfirmāns	—	obfirmātūrus	—	obfirmātus	obfirmandus
verbal nouns		gerund				supine
		genitive	dative	accusative	ablative	accusative	ablative
		obfirmandī	obfirmandō	obfirmandum	obfirmandō	obfirmātum	obfirmātū