Cēlies no ietekmīgas Greifsvaldes Šarpenbergu dzimtas. 1393. gadā beidza Prāgas universitāti.
1417. gadā kļuva par Rīgas arhibīskapijas prāvestu.
1424. gadā Rīgas domkapituls viņu ievēlēja par Rīgas arhibīskapu, ko pretēji Vācu ordeņa gribai, apstiprināja Romas pāvestsMartins V.
1425. un 1426. gada bullās Romas pāvests atbrīvoja Rīgas arhibīskapu no 1393. gadā nolemtās inkorporācijas Vācu ordenī un atzina viņu par Rīgas feodālo senioru.
1428. gada 3. provinciālkoncilā Rīgā atbalstīja Konstances koncila reformu ieviešanu, kas paredzēja dievkalpojumu noturēšanu latviešu valodā.
1431. gadā Valmieraslandtāgs pieņēma lēmumu, ka inkorporācijas atcelšana neattieksies uz arhibīskapa Heninga pēctečiem.
1435. gadā Valkas landtāgā nolēma uz 6 gadiem slēgt Livonijas valstu savienību un aizliedza ieroču lietošanu savstarpējās ķildās.
1437. gadā arhibīskaps Henings sasauca 4. provinciālkoncilu, lai ieviestu pret Romas pāvestu vērstā Bāzeles koncila lēmumus.
"Mestris Heinrichs Šungels izbeidza visus strīdus starp Rīgas kapiteli un 12. Rīgas biskapu Heningu Šarfenbergu no vienas un ordeni no otras puses, bet šis miers netapa ilgi ieturēts. Tā kā vienmēr starp virsbiskapiem un mestŗiem bija pārmērīga sacensība, naids un nenovēlība augstākās varas dēļ, un Rīgas pilsoņiem visai nepatika, ka ordenis Daugavgrīvas cietoksni, Rīgas un Ādažu pilis bija uzcēlis tik tuvu pie Rīgas, un tādēļ viņi turējās kopā ar biskapiem, kas izsauca pastāvīgus kaŗus starp abām pusēm".
