Siekalu dziedzeri
Siekalu dziedzeri ir ārējās sekrēcijas dziedzeri mutes dobumā, kuri ražo siekalas. Mutes dobumā atveras triju lielo siekalu dziedzeru pāru izvadkanāli — pieauss, zemžokļa un zemmēles. Bez tam mutes dobumā ir apmēram 600 mazo siekalu dziedzeru.
Pieauss dziedzeris izdala šķidru olbaltumvielas saturošu sekrētu, tādēļ to sauc par olbaltumvielu dziedzeri. Šis ir pats lielākais siekalu dziedzeris.
Zemmēles siekalu dziedzeris izdala siekalas kā pārējie siekalu dziedzeri. Siekalas satur apmēram 99% ūdens un to uzdevums ir uzsākt ogļhidrātu gremošanu, mitrināt mutes dobumu un aizsargāt zobus no bojāšanās. Katru dienu cilvēka mutē siekalu dziedzeri saražo apmēram litrs šā sekrēta. Cilvēka dzīves laikā tiek saražots apmēram 30 000 litru, kas ir līdzvērtīgs tilpums apmēram 40 parastu vannu tilpumam. Siekalu dziedzeri ir pastāvīgi aktīvi funkcionējoši orgāni (izņemot miega laikā).[1]
Siekalu dziedzeru funkcijas
labot šo sadaļu- Galvenā siekalu dziedzeru funkcija ir eksokrīnā — siekalu izdalīšana.
- Endokrīnā funkcija — hormoniem līdzīgu vielu izdalīšana.
- Filtrācijas funkcija — asins plazmas komponentu izdalīšana no kapilāriem siekalu sastāvā.
- Ekskretorā funkcija — vielmaiņas atkritumvielu izdalīšana.
Siekalu dziedzeru slimības
labot šo sadaļuPazīstamākā siekalu dziedzeru slimība ir epidēmiskais parotīts jeb cūciņa. Dažkārt sastopams arī siekalu dziedzeru iekaisums jeb sialadenīts, kā arī siekalakmeņu slimība. Siekalu dziedzeros var veidoties cistas un audzēji (kā labdabīgi, tā ļaundabīgi).
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Siekalu dziedzeris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 04.03.2016. Skatīts: 11.12.2015.
Šis ar anatomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |