Jaunākie laiki
Jaunākie laiki ir vēstures periods, kas sākas ar Pirmo pasaules karu 1914. gadā un turpinās līdz mūsdienām. Šis posms aptver būtiskus notikumus, politiskas un sabiedriskas pārmaiņas, tehnoloģiju attīstību un globalizācijas procesus. Daži no nozīmīgākajiem aspektiem, kas raksturo šo laikmetu, ir:
- Pasaules kari
- Pirmais pasaules karš (1914—1918): Konflikts starp lielvalstu aliansēm, kas izmainīja Eiropas un pasaules politisko karti.
- Otrais pasaules karš (1939—1945): Vēl lielāks un postošāks karš, kas noveda pie Vācijas, Japānas un Itālijas sakāves, nacisma krišanas un Aukstā kara sākuma.
- Aukstais karš (1947—1991)
- Šī laikmeta būtiska iezīme bija spriedze starp divām lielvalstīm — ASV un Padomju Savienību — un viņu sabiedrotajiem. Aukstais karš izpaudās bruņošanās sacensībās, kosmosa sacensībās, ideoloģiskos konfliktos un dažādos reģionālos konfliktos, piemēram, Korejas un Vjetnamas karos.
- Eiropas un pasaules pārstrukturēšanās pēc karu beigām
- Pēc Otrā pasaules kara sākās dekolonizācijas process, kad daudzas Āfrikas, Āzijas un Karību valstis ieguva neatkarību.
- Eiropas Savienības pamatu izveide, sākot ar Eiropas Ogles un tērauda kopienu, lai stiprinātu ekonomisko sadarbību un novērstu nākotnes konfliktus Eiropā.
- Sociālās un tehnoloģiskās pārmaiņas
- Strauja tehnoloģiju attīstība (internets, mobilie tālruņi, mākslīgais intelekts), kas būtiski mainīja dzīvesveidu un saziņu.
- Cilvēktiesību kustības, sieviešu tiesību un rasu vienlīdzības veicināšana.
- Globalizācija, kas padziļināja valstu ekonomisko savstarpējo atkarību.
- Postpadomju periods (kopš 1991. gada)
- Padomju Savienības sabrukšana un jaunu valstu rašanās, piemēram, Ukraina, Baltkrievija un citas.
- Jauna pasaules kārtība ar ASV dominanci un Ķīnas pieaugošo ietekmi.
- Reģionālie konflikti, piemēram, Tuvajos Austrumos, un klimata izmaiņu pieaugums kā globāls izaicinājums.