Hādžs
Hādžs[1] (arābu: حج, ḥajj, izrunā: /ħad͡ʒd͡ʒ/) islāmā ir ikgadējs svētceļojums uz svēto pilsētu Meku, Saūda Arābijā, vai arī uz Medīnu, Muhameda kapa vietu.[2] Neatkarīgi no dzimuma, ikvienam musulmanim vismaz vienu reizi dzīvē ir jādodas šajā svētceļojumā. Ja līdzekļi neļauj to paveikt, tad hādžā var doties konkrēta ticīgā “vietnieks”.[3] Hādžs ir piektais un pēdējais no islāma pīlāriem. Hādžs sākas islāma kalendāra pēdējā mēneša du al-hidžā 7. dienā un noslēdzas 12. dienā. Hādža laikā svinīgākais un centrālais notikums ir stāvēšana Arafata kalnā, simbolizē stāšanos Allāha priekšā,[3] notiek mēneša 9. dienā. Svētki noslēdzas ar Upurēšanas svētkiem (ʿĪd al-Aḍḥā). Musulmaņi, kuri ir veikuši hādžu, iegūst titulu hādžī.[2]
Rituāli
labot šo sadaļuMusulmaņi hādžā dodas tā, lai galamērķī, Mekā vai Medīnā, nonāktu islāma kalendāra pēdējā mēneša du al-hidžā septītajā dienā. Nonākot galamērķī vispirms tiek veikti attīrīšanas rituāli, tas ir, nomazgājas, apgriež matus, sakopj nagus.[3] Attīrīšanās rituāla beigās tiek uzvilkts ihrams — apģērbs, kuru veido divi balti auduma gabali un tie nav apstrādāti ar adatu. Viens no tiem tiek aptīts ap gurniem, bet otrs nosedz krūtis un muguru, pārmetot to pāri kreisajam plecam.[3] Vīrieši iztiek bez galvassegas, bet sievietēm galva noteikti ir apsegta.
Hādžs turpinās līdz du al-hidžā mēneša divpadsmitajai dienai. Parasti pirms hādža tiek veikta umra, mazais svētceļojums, apmeklējot Harāma mošeju. Svētceļotāji septiņas reizes apiet apkārt Kaabai un ik reizi noskūpsta Melno akmeni, veic tavafu. Raksturīga ir arī iešana starp Safas un Marvā pakalniem, tādā veidā ejot to pašu ceļu, pa kuru gāja Abrahāma sieva, lai uzmeklētu ūdeni viņu abu dēlam.[4] Tās pašas dienas vakarā musulmaņi dodas prom no Mekas.
Du al-hidžā mēneša astotajā datumā musulmaņi dodas uz Arafata ieleju, kur nonākot pārlaiž nakti pavadot lūgšanās.
Hādža trešajā dienā musulmaņi stāv Arafata kalnā un kopā lūdz piedošanu Dievam. Tas ir hādža centrālais notikums, simbolizē ticīgo stāšanos Allāha priekšā.[3] Procesija turpinās līdz saulrietam. Pēc saulrieta sākas ifada, mūzikas un šāvienu pavadībā svētceļotāji dodas uz Muzdalifa ieleju. Atkal laiks tiek pavadīts lūgšanās. Svētceļnieki sagatavo arī mazus akmentiņus nākamās dienas rituāliem.
Ceturtajā dienā, desmitajā datumā, musulmaņi katrs ar septiņiem maziem akmentiņiem nomētā trīs akmens stabus, kas simbolizē pagānisma elkus, Iblīsu.[4]
Svētki noslēdzas ar Upurēšanas svētkiem (ʿĪd al-Aḍḥā). Tiek upurētas aitas, kazas un kamieļi. Tos var iegādāties turpat no vietējiem tirgotājiem. Upurēto dzīvnieku gaļa tiek izdalīta trūcīgajiem. Dzīvnieku upurēšana tiek aizstāta arī ar naudas ziedojumu vākšanu labdarībai.
Pirms došanās mājup musulmaņi vēl pēdējo reizi dodas uz Kaabu, lai veiktu tavafu, Melnā akmens noskūptīšanas rituālu.[3]
Hādža norisināšanās laiki
labot šo sadaļuSvētceļojums sākas islāma kalendāra pēdējā mēneša du al-hidžā 7. dienā un beidzas 12. dienā. Katru gadu hādžs iekrīt citos datumos pēc Gregora kalendāra.
| Gads | Hādža norisināšanās periods |
|---|---|
| 2015. gads | 21. septembris — 26. septembris |
| 2016. gads | 9. septembris — 14. septembris |
| 2017. gads | 29. augusts — 3. septembris |
| 2018. gads | 19. augusts — 24. augusts |
| 2019. gads | 9. augusts — 14. augusts |
| 2020. gads | 28. jūlijs — 2. augusts |
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ «Hādžs». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā.
- ↑ 2,0 2,1 Enciklopēdiskā vārdnīca. Rīga : Latvijas Enciklopēdiju redakcija. 1991. 230. lpp. ISBN 5899600225.
- ↑ 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 Mistikas un reliģijas jēdzieni (skaidrojošā vārdnīca). Rīga : Avots. 2006. 131. lpp. ISBN 9984-757-69-2.
- ↑ 4,0 4,1 «Hadžs – Svētceļojums uz Mekku». parislamu.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 6. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 16. maijā.
Ārējās saites
labot šo sadaļuVikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Hādžs.
| Šis ar islāmu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |