Glodene
Glodene jeb trauslā glodene[1] (Anguis fragilis) ir Latvijā dzīvojoša glodeņu dzimtas (Anguidae) bezkāju ķirzaka. Glodeni mēdz saukt arī par kaparčūsku un gludeno čūsku, kas gan ir aplami, ņemot vērā, ka glodene nav čūska, turklāt Latvijā dzīvo zalkšu dzimtas čūska — gludenā čūska (Coronella austriaca).[1][2] Sastopama plašā Eirāzijas areālā, aptverot gandrīz visu Eiropu un Āziju līdz Rietumsibīrijai.[3] Glodene nav indīga. Ja glodene tomēr ir iekodusi, koduma vietā būs neliels apsārtums, kas ātri pazudīs.[1]
| Glodene Anguis fragilis (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Rāpuļi (Reptilia) |
| Kārta | Zvīņrāpuļi (Squamata) |
| Dzimta | Glodeņu dzimta (Anguidae) |
| Ģints | Glodenes (Anguis) |
| Suga | Glodene (Anguis fragilis) |
 Glodene Vikikrātuvē | |
Izplatība
labot šo sadaļuGlodene izplatīta gandrīz visā Eiropā, izņemot Islandi, Pireneju pussalas dienvidus un centrālo daļu, Skandināvijas ziemeļus, lielāko daļā Vidusjūras salu un Austrumeiropas dienvidus. Plašs vienlaidu areāls aptver Eirāzijas ziemeļu meža zonu, rietumos sākot ar Baltijas valstīm, Baltkrieviju, Ukrainu un Moldovu, austrumu virzienā turpinoties līdz Tobolas upei Rietumsibīrijā.[2][3]
Ir arī vairāki izolēti areāli: Portugāles rietumos pie Lisabonas, Kazdagi kalnos Turcijā, Kaukāzā, Irānas ziemeļos un Krievijas dienvidos.[3]
Latvijā
labot šo sadaļuIzskats un īpašības
labot šo sadaļuGlodenes ķermenis atgādina čūsku, tomēr tā ir ķirzaka bez kājām. Ir vairākas iezīmes, kas glodeni atšķir no čūskām. Acis mazas, ar plakstiņiem (čūskām plakstiņu nav). Glodenei ir ausu atvērumi (čūskām nav), vēderu klāj ragvielas zvīņas (čūskām vairodziņi).[2][1] Ādu glodene maina pa daļām (čūskas maina uzreiz visu ādu), gadā 2—3 reizes. Mēle salīdzinoši plata ar robiņu galā (čūskām šaura un šķelta). Glodenes, līdzīgi kā citas ķirzakas, briesmu gadījumos nomet asti, kas pēc apmēram divām nedēļām sāk ataugt.[2][4]
Ķermeņa garums līdz 35—50 cm.[2][1][4] Galva tikpat plata, cik viduklis, aste gara ar strupu galu. Zvīņas gludas, mirdzošas. Pieaugušam īpatnim mugurpuse dažādos pelēcīgi brūnos toņos, vēderpuse pelēka vai zilgana. Pēc krāsas var atšķirt dzimumus: mātītes mugura parasti ir brūna ar vara spīdumu un ar brūniem vai melniem sāniem, uz kuriem var būt mirguļojoši raibumi, bieži uz muguras un sāniem melnas garensvītras; tēviņš ir pelēcīgs vai vara sarkanbrūns bez svītrām. Reizēm uz muguras var būt zili plankumi, tēviņiem biežāk nekā matītēm. Arī galva tēviņam platāka un garāka nekā mātītei. Abu dzimumu jaunās glodenes zeltainas ar tumši brūnu vēderu un sāniem un ar melnu garenisku svītru uz muguras.[2][4]
Uzvedība un barība
labot šo sadaļuGlodene mājo celmiem un saknēm bagātā zemsedzē, pārsvarā mežmalās, izcirtumos un sausos priežu silos. Aktīvitātes laiks ir krēslas stundas un nakts. Latvijā pēc ziemošanas parādās aprīlī vai maija sākumā. Ziemošanu sāk septembra beigās. Ziemo dziļās alās (līdz 80 cm); bieži savācas kopā vairāki desmiti īpatņu.[2] Briesmu gadījumā nomet asti, kas pēc tam turpina aktīvi locīties. Tādējādi aste novērš uzbrucēja uzmanību, dodot glodenei laiku paslēpties.[4]
Barojas ar kailgliemežiem, sliekām, jauniem gliemezīšiem, kamēr to mājiņas ir trauslas, un citiem mīkstiem bezmugurkaulniekiem.[2]
Vairošanās
labot šo sadaļuPārojas laikā no maija beigām līdz jūnijam. Šajā laikā tēviņi kļūst agresīvi viens pret otru. Mātīte pārojas vai nu katru gadu, vai reizi divos gados. Pārošanās laikā tēviņš mātītei iekožas galvā vai kaklā, abiem ķermeņiem savijoties kopā. Pārošanās var ilgt līdz 10 stundām. Glodene ir oldzīvdzemdētāja (olas attīstās mātes ķermenī un piedzimst dzīvi mazuļi). Olu attīstības periods ilgst apmēram 3 mēneši, un augustā mātītei piedzimst 6—12 mazuļi, apmēram 7—10 cm gari. Tiem piedzimstot, tos joprojām ieskauj olas membrāna.[2][4] Glodene pilnībā pieaug 6—8 gadu laikā, bet dzimumbriedums iestājas agrāk: tēviņam 3—4 gadu vecumā, mātītei 4—5 gados. Glodenei ir salīdzinoši garš mūžs, un ilgākais zināmais mūžs ir bijis 54 gadi.[4]
Atsauces
labot šo sadaļu- ↑ 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Dabas Muzejs: Trauslā glodene[novecojusi saite]
- ↑ 2,00 2,01 2,02 2,03 2,04 2,05 2,06 2,07 2,08 2,09 Latvijas Daba informācija
- ↑ 3,0 3,1 3,2 «IUCN: Anguis fragilis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 17. aprīlī. Skatīts: 2018. gada 28. maijā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 4,4 4,5 «ARKive: Slow worm (Anguis fragilis)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 31. janvārī. Skatīts: 2018. gada 30. maijā. Arhivēts 2019. gada 31. janvārī, Wayback Machine vietnē.
Ārējās saites
labot šo sadaļu